Stoltenbergs dosies uz Turciju runāt par Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO

Turcija un Ungārija ir no 30 NATO dalībvalstīm, kas vēl nav ratificējušas uzņemšanas protokolus, lai Somija un Zviedrija varētu pievienoties aliansei.

Trešdien preses konferencē Stoltenbergs cildināja "ciešos kontaktus", kas Somijai un Zviedrijai tagad ar Ankaru ir "visos līmeņos".

"Es došos uz Stambulu, lai pats tuvākajā nākotnē tiktos ar [Turcijas] prezidentu [Redžepu Tajipu] Erdoganu."

Jau tuvāko dienu laikā uz Ankaru vizītē dosies arī Zviedrijas jaunais premjerministrs Ulfs Kristersons.

Kā norādīja Stoltenbergs, Ungārija "skaidri apliecinājusi", ka tās parlaments balsos par Somijas un Zviedrijas uzņemšanas protokoliem nākamā mēneša laikā.

"Esmu pārliecināts, ka visi sabiedrotie ratificēs uzņemšanas protokolu," piebilda ģenerālsekretārs.

Viņš arī apliecināja, ka, turpinoties Somijas un Zviedrijas uzņemšanas procesam, drošības garantijas attiecas arī uz šīm valstīm.

"Ja būs jelkāds spiediens pret Somiju un Zviedriju, būtu neiedomājami, ka NATO valstis stāvētu dīki un nereaģētu. Tātad mēs reaģēsim, ja būs jelkāds spiediens pret Somiju un Zviedriju," uzsvēra Stoltenbergs.

Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, Somija un Zviedrija izšķīrās par atteikšanos no ilgstoši ievērotās neitralitātes politikas un izlēma pievienoties NATO.

Stokholma un Helsinki cerēja, ka iestāšanās procedūra aliansē risināsies ātri, taču Turcija to nobremzēja.

Erdogans apsūdzējis abas valstis par patvēruma sniegšanu Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) kaujiniekiem, apgalvojot, ka tādējādi tiekot atbalstīts terorisms.

NATO samitā jūnijā Somija un Zviedrija apņēmās neatbalstīt tos kurdu grupējumus Sīrijā, kurus Turcija uzskata par saistītiem ar PKK, un piekrita atcelt ieroču embargo, ko tās noteica Ankarai pēc Turcijas ofensīvas Sīrijas ziemeļos 2019.gadā. Abas valstis arī apņēmās risināt jautājumu par Ankaras meklēto personu izdošanu un veikt apmaiņu ar informāciju.