Ungāru skolotāji protestē, Orbāns prognozē tumšu nākotni Eiropas Savienībai
Desmitiem tūkstoši cilvēku svētdien piedalījās protesta demonstrācijā Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā, pieprasot valdībai palielināt skolotāju algas un nodrošināt labākus darba apstākļus. Premjers Viktors Orbāns gan šos aicinājumus nedzirdēja, jo dienā, kad apritēja 66. gadskārta kopš 1956. gadā notikušās ungāru sacelšanās pret padomju režīmu, bija izbraucis uz Zalaegersegas pilsētu, kur kārtējo reizi kritizēja Eiropas Savienības politiku un ES noteiktās sankcijas pret Krieviju.
Skolotājiem Ungārijā pašlaik atalgojums ir mazāks nekā lielveikalu kasieriem, raksta AFP, atsaucoties uz nozares arodbiedrību vadītāju sacīto. Daudzi pirmsskolas pedagogi saņem vien 170 000 forintu (410 eiro) mēnesī, bet vidusskolu skolotāju maksimālā alga nepārsniedz 396 000 forintu (950 eiro) pirms nodokļu nomaksas. Turklāt darba apstākļi kļūst aizvien sliktāki, jo skolas nesaņem nepieciešamo finansējumu un daudzviet skolotājiem un skolu direktoriem nākas lūgt skolēnu vecākiem ziedojumus, lai veiktu absolūti neatliekamus remontus skolās vai iegādātos mēbeles.
Pēc tam, kad šā gada janvārī Ungārijas skolotāji masveidā piedalījās ģenerālstreikā, valdība pieņēmusi jaunus noteikumus, kas būtiski ierobežo skolotāju tiesības streikot. Daudzi pedagogi, kuri šādā veidā mēģinājuši vērst uzmanību uz nepietiekamo finansējumu nozarei, ir atlaisti no darba. Bet maz ir tādu, kuri būtu gatavi nākt viņu vietā, jo skolotāja profesija nav ne prestiža, ne populāra. Orbāna valdība ir solījusi palielināt pedagogu algas, taču tikai tad, kad Ungārija saņems ES fondu līdzekļus, kas paredzēti, lai atgūtos pēc Covid-19 pandēmijas. Taču tie pašlaik ir iesaldēti, jo Briselei ir pretenzijas pret to, ka valdība ierobežojusi tiesu neatkarību un centusies pakļaut medijus.
Kad šī problēma tiks atrisināta, pašlaik grūti prognozēt. Bet lieku līdzekļu Ungārijas budžetā nav. Vēl vairāk - jūlijā pieņemtajā budžetā nāksies veikt grozījumus, samazinot finansējumu daudzām nozarēm. Budžets tika pieņemts ar aprēķinu, ka inflācija nepārsniegs 5,2%, bet ekonomikas pieaugums nākamajā gadā gaidāms 4,1% apmērā. Taču inflācija jau tagad tuvojas 20% slieksnim, bet beidzamās aplēses par ekonomikas pieaugumu liecina, ka tas varētu būt tikai 1%. Tātad atkal nāksies savilkt jostas.
Orbāns ekonomiskajās problēmās, kā ierasts, vainojis ES, kritizējot to par nepārdomātajām pret Krieviju vērstajām ekonomiskajām sankcijām, ar kurām Eiropa šaujot pati sev kājā. Jāpiebilst gan, ka pēc īsākas vai garākas kaulēšanās arī Ungārijas valdība, kas ļoti labprāt vēlētos atsākt ierasto biznesu ar Krieviju, atbalstījusi visu sankciju ieviešanu. Pagājušajā nedēļā valdība uzsāka "konsultatīvo aptauju" par ES sankcijām un visā valstī izplatīti plakāti, kuros apgalvots: "Briseles sankcijas mūs izposta."
Premjers, kuru uzskata par Kremļa saimnieka Vladimira Putina ciešāko sabiedroto Eiropā, nepalaiž garām nevienu iespēju raidīt kritikas bultas Briseles virzienā. Arī 1956. gada notikumu piemiņas pasākumā viņš uzsvēris, ka Briseles amatpersonas pret Ungāriju izturas bez pienācīgas cieņas "Neraizēsimies par tiem, kas, slēpjoties ēnā, šauj uz Ungāriju no sargtorņiem kaut kur tur Briselē. Viņu gals būs tāds pats, kā to priekšteču gals," sacījis Orbāns, velkot paralēles starp ES nākotni un PSRS sabrukumu. Viņš uzsvēris, ka Ungārijai pašlaik nākas risināt neskaitāmas problēmas, kas saistītas ne tikai ar karadarbību Ukrainā, bet arī ekonomikas lejupslīdi, kas novērojama visā Eiropas Savienībā, un nelegālo migrantu invāziju kontinenta dienvidos.