Latviete stāsta par postošajiem plūdiem Brisbenā

Postošo Kvīnslendas plūdu Austrālijā lieciniece ir arī Latvijas radio žurnāliste Linda Rulle, kas jau gadu dzīvo Brisbenā un savā interneta blogā kajamgaisa.blogspot.com stāsta par piedzīvoto: "Upes izgājušas no krastiem, ūdens nāk augšup pa lietus ūdens notekcaurulēm dažviet gandrīz kā strūklaka. Regulāri dzirdami stāsti, kā Brisbenā bija 1974. gadā, kad iepriekšējo reizi bija tik lieli plūdi," raksta Linda.

12. janvārī viņa raksta: "daudzas upes tek pretējā virzienā - paisums ir ārkārtīgi augsts un dzen okeāna ūdeni atpakaļ, tā arī plūdu ūdenim nav kur palikt un ūdens līmenis ceļas strauji. Vienu brīdi 30 minūtēs ūdens pacēlās par 30 centimetriem."

"Ieejot veikalā, man bija pārsteigums - plaukti tukši. Sākumā nesapratu, kāpēc - vai produktus nepiegādā, vai veikalu slēdz? Vēlāk noskaidroju, ka cilvēki pēcpusdienā traki pirkušies un visu svarīgo izpirkuši. Maize, gaļa, dārzeņi un augļi, piens un tualetes papīrs bija beidzies divos veikalos, kuros es iegāju. Cilvēki bija izpirkuši pašas vajadzīgākās lietas gatavojoties lielajiem plūdiem, par ko brīdina visur. Veikali pat nezināja, kad būs pievedums, un nākamajā dienā avīzes jau vairs nevarēja nopirkt, tās vienkārši nepiegādāja," stāsta aculieciniece.

Visu nakti Linda palīdzējusi krāmēt kastes auto un vest tās no applūstošās pilsētas malas uz citu pusi, kur atrodas kalns un mantas var saglābt.

Ceļi visur ir applūduši: "Pārejot vienai peļķei, priekšā bija nākošā, un jau dziļāka. Lenām parādījās arī straume, kas līdz celim dziļā ūdenī nekaitēja, bet sasniedzot paduses, aiznesa vienu no mūsējiem lejā pa upi. Par laimi viņam izdevās pieķerties pie kāda nojumes staba, un divi citi vīri palīdzēja viņam uzrausties uz jumta. Mēs steigšus nosūtījām palīgā turpat sastapto glābēju laivu."

Savukārt, 15. janvārī Linda stāsta, ka nu jau par plūdiem daudzviet liecina vien uz krūmiem, autobusu pieturām un māju sienām atstātās plūdu dubļu pēdas. Dubļi no ceļiem, kas vēl nesen šļakstījās uz auto, braucot tiem cauri, tagad jau vairumā pilsētas ir noskaloti. Pilsētā daudzviet bija manāmi daži pamatīgi un citi pavisam smieklīgi centieni apturēt trakojošo plūdu ūdeni no nokļūšanas mājās. Kāds vīrs ar dēļiem nagloja ciet mājas vārtus, citur stiepa smilšu maisus un prātoja, cik tādi ietilps vienā vieglajā automašīnā un cik reizes būs jābrauc tiem pakaļ.

"Daudzviet bija redzami ar maisiem apkrauti elektrības sadales skapji, jo elektrības zaudēšana varēja radīt daudz problēmu. Šajā +25 - +30 grādu karstajā subtropu vasarā, ar grūtībām iepirktais piens ledusskapjos bez elektrības draudēja palikt nelietojams ļoti ātri. Ledus maisi veikalos arī tika izpirkti strauji.

Katram Brisbenas rajonam plūdi nozīmē ko citu. Vieni priecājās, ka ūdens līmenis bijis par metru zemāks kā 1974. gadā, lai gan valdība draudēja ar ko trakāku. Citi pārdzīvoja, ka ūdens cēlies pat divus metrus augstāk kā tālajā 1974ajā.

Pavisam baisi bija redzēt gandrīz līdz jumtam applūdušu degvielas uzpildes staciju. Tās benzīna sūkņi sen vairs nebija saskatāmi un cisterna bija gandrīz pilnībā ūdenī.

Turpat līdzās parkā piknika galdiņu jumti vienīgie slējās ārā no applūdušās pļavas. Tas nozīmē, ka ūdens šeit ir vismaz 3 metru dziļumā.

Pilsētas ielas bija pārvērtušās par kuģu un laivu ceļiem. Cilvēki savas laivas piekabinātas aiz mašīnām vilka uz plūdu skartajām vietām. Vieni, lai dotos piedzīvojumu un pārdzīvojumu braucienā, apskatīt plūdu skartās vietas, bet citi, lai vēl pēdējiem spēkiem izvestu mantas no jau applūstošajām mājām. Vai lai tiktu palīgā aizskalotajiem vai ūdens iesprostotajiem cilvēkiem.

Ar automašīnu izbraukt pilsētā vairs nevar, pārāk daudzas ielas bija applūdušas un tās, kas vēl nav pārbāztas ar mašīnām abos virzienos un vērtīgās stundas pirms ūdens sasniedza maksimālo dziļumu pagāja sēžot sastrēgumā. Tāpēc es, aizņēmusies velosipēdu, izbraukāju ekskursijā pa seklāk applūdušajām ielām ar to.

Daudz iznāca braukāt, meklējot ceļus apkārt mazajām upēm, kas tagad plūda pa blakus esošajām pļavām un ielām, padarot tās neizbraucamas. Un tomēr ar lielu līkumu es nonācu uz klints - Kangaroo Point. No kuras pavērās lielisks skats uz trakojošo Brisbenas upi. Turpat arī interviju sniedza bijušais Austrālijas premjerministrs un tagad ārlietu ministrs - Kevins Rads.

No augstās klints varēja vērot upes straumi, kas tagad plūda pretējā virzienā. Okeāna paisums lika jau tā augstajam upes ūdenim tecēt pilsētā un tas patiešām izskatījās vareni. Brisbenas upe pilsētas centrā ir gandrīz platāka par Daugavu Rīgā un te nu tā bija ar visu savu spēku nespēdama noturēties pretī okeāna paisumam. Tilti bija trīs reiz tuvāk ūdenim, kā ierasts tos redzēt un brūni pelēki draudīgais ūdens padarīja skatu vēl mežonīgāku," stāsta Linda.

Tagad jau ūdens atkāpies, daudzviet var redzēt mājas ar plūdu atstātajām pēdām uz sienām. Arī krūmi un koki daudzviet rāda plūdu līniju, jo viss, kas bijis zem ūdens ir klāts ar nejaukajiem dubļiem. Dubļi siltumā sākuši rūgt un daudzus rajonus piepilda nepatīkama smaka, kas spiežas cauri arī auto, kurā mēs braucam. Cilvēki skalo dubļus ārā no mājām ar ūdens strūklām, šķiet, ka ūdens trūkums Brisbenai tik drīz vis nedraud.Plūdu postījumi tiek likvidēti ar brīvprātīgo palīdzību, cilvēki no mājām vāc ārā visu, ko plūdi sabojājuši.

Žurnālisti to nosaukuši par lielāko atkritumu izvešanu Brisbenas vēsturē. Samirkušās mēbeles, paklājus un sadzīves lietas, cilvēki krāmē ielu malās un valdība sola, ka vedīs to prom cik vien ilgi vajadzēs.

Kaimiņi redzot cilvēkus atgriežamies reiz applūdušajās mājās piedāvā palīdzību. Arī man kāds pienāca klāt: "Mums ir svaigs piens, slotas, ūdens un elektrība, ja ko vajag, esam mājā Nr. 101." Brisbena lēnām atkopjas, bet tas noteikti prasīs mēnešus.