Vācijas valdībā parādās domstarpības par Ukrainas palīdzības apmēru

© EPA/Scanpix/Leta

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka un aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte vēstulē finanšu ministram Kristiānam Lindneram, kas pazīstams ar savu taupīgumu, aicinājušas trīskāršot gada budžetā militārajai palīdzībai Ukrainai atvēlēto summu.

Bērboka, kas pārstāv zaļos, un sociāldemokrāte Lambrehte vēlas, lai militārajai palīdzībai Ukrainai 2023.gada budžetā tiktu atvēlēti 2,2 miljardi eiro, bet budžeta projektā atbilstoši mediju ziņām paredzēti vien 697 miljoni.

Budžeta palielināšana nepieciešama, lai Vācija "taustāmi un redzami uzņemtos atbildību, ko mūsu starptautiskie partneri no mums sagaida", vēstulē, ko nedēļas nogalē citēja vairāki mediji, norādījušas abas ministres.

Budžeta palielināšana arī palīdzēs Berlīnei "aizsargāt savas stratēģiskās intereses", norādījušas abas politiķes.

Pret Lindneru vēl pavisam nesen tika vērsts spiediens, lai Berlīnes 200 miljardu enerģētikas glābšanas pakete tiktu finansēta ar īpaša fonda palīdzību, kas būtu ārpus parastā budžeta, tādējādi ievērojot Vācijas valsts parāda ierobežojumus.

Kā norādījušas Bērboka un Lambrehte, budžeta palielināšana Ukrainai arī būtu finansējama ar īpaša fonda starpniecību.

Budžeta jautājumi Vācijas valdošajā koalīcijā ir viens no galvenajiem spriedzes avotiem.

Ja sociāldemokrāti un zaļie aicina veikt valsts investīcijas sociālajās un klimata politikas jomās, īpaši ņemot vērā enerģētikas un dzīves dārdzības krīzi, Lindnera pārstāvētie brīvie demokrāti grib pieturēties pie vēlēšanu solījumiem neieviest jaunus nodokļus un saglabāt līdzsvarotu budžetu.

Pasaulē

Pāvests Francisks ceturtdien aicināja bagātās valstis un institūcijas būtiski samazināt, ja ne tieši atcelt nabadzīgāko valstu parādu, lai nodrošinātu taisnīgumu saistībā ar Vatikāna 2025. gada jubileju, vēsta aģentūra “Associated Press”.

Svarīgākais