Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdien debatēs ar Eirpas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieku Margariti Shinu prasīja vērienīgākus Eiropas Savienības (ES) pasākumus kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
Deputāti uzsvēra, ka nesenais "Nord Stream" incidents atklājis ES infrastruktūras trauslumu, kā arī norādīja uz kiberuzbrukumu draudiem, kā piemērus minot gadījumus, kad par uzbrukumu upuriem kļuva Dānijas kuģniecības uzņēmums un Īrijas veselības aprūpes sistēma.
Viņuprāt, ES ir vajadzīgi vērienīgāki tiesību akti, lai drošinātu būtiski svarīgo infrastruktūru, vēl papildus pašlaik jau pieņemšanas procesā esošās direktīvai par kritiskās infrastruktūras noturību un jaunajiem kiberdrošības noteikumiem.
EP deputāti arī prasīja plašāku informāciju par demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopumu, kuru savā runā par stāvokli ES izsludināja EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, un jautāja, kā ES iestādes rīkosies saistībā ar aizdomām, ka notikusi izspiegošana. Daži runātāji pieprasīja aizsargāt sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūru, savukārt citi runāja par ļaunprātīgu ārvalstu valdību iedarbošanos uz ES infrastruktūru un to, ka tās aizsardzība būtu jākoordinē ar NATO.
EK priekšsēdētājas vietnieks Shins apgalvojis, ka Eiropas naivuma un labticības laikmets ir pagājis, un pašlaik apspriestie tiesību akti nodrošinās Eiropai vēl nepieredzēti spēcīgu "vairogu" šādu draudu novēršanai. Viņš arī atzina, ka pie noturības palielināšanas būtu jāstrādā vēl vairāk, jo īpaši saistībā ar apdraudējumiem, kas tiek atbalstīti trešo valstu līmenī.
Runājot par hibrīddraudiem, Shins nosodīja autoritāros režīmus par to, ka tie par ieročiem padara cilvēku ciešanas, piemēram, novirzot migrācijas plūsmas uz ES teritoriju. Viņš arī runāja par ES centieniem to risināt un novērtēja darbu, ko paveikusi EP Īpašā komiteja jautājumos par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos ES. Tāpat viņš apstiprināja, ka demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopumā tiks iekļauti priekšlikumi cīņai pret dezinformāciju.
LETA jau rakstīja, ka gāzesvadu sistēmā "Nord Stream" pie Dānijai piederošās Bornholmas salas tika konstatētas četras noplūdes. Divas noplūdes tika konstatētas Zviedrijas pusē un divas noplūdes Dānijas pusē.
Zviedrijas krasta apsardze oktobra sākumā pavēstīja, ka Baltijas jūrā vairs nav redzamu noplūžu no gāzes vadiem "Nord Stream 1" un "Nord Stream 2".
Gāzes burbuļi parādījās Baltijas jūras ūdens virsmā līdz ar četrām noplūdēm "Nord Stream" gāzesvados Zviedrijas un Dānijas ekonomiskajās zonās.
Sākotnēji gāzes noplūžu burbuļojošā zona ūdens virsmā diametrā bija 200 līdz 1000 metru liela.
Liecības, kas iegūtas sākotnējās zemūdens pārbaudēs, pastiprina aizdomas, ka notikusi sabotāža, norāda Zviedrija.