Eiropas Parlamenta (EP) deputāti rezolūcijā aicina valstis ievērojami palielināt militāro palīdzību Ukrainai un mudina nepārprotami nosodīt viltus referendumus Ukrainā.
Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti norādījuši, ka zem šauteņu stobriem notikušie fiktīvie referendumi, lai anektētu Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalus, ir "spēkā neesoši", un aicina dalībvalstis pieņemt bargas papildu sankcijas.
Cildinot drošsirdību, ko izrāda ukraiņu tauta, lai aizstāvētu savu valsti un Eiropas vērtības, EP deputāti mudina ES dalībvalstis un citas valstis, kas atbalsta Ukrainu, ievērojami palielināt militāro palīdzību, jo īpaši jomās, kurās to prasa Ukrainas valdība. Īpaši tām dalībvalstīm, kuras vēl vilcinās, būtu jāsniedz sava daļa nepieciešamās militārās palīdzības, lai palīdzētu ātrāk pārtraukt karu.
Viņi nosodījuši nesen izteiktos Krievijas draudus izmantot kodolieročus kā bezatbildīgus un bīstamus un aicina dalībvalstis un starptautiskos partnerus sagatavot ātru un izlēmīgu reakciju gadījumā, ja Krievija veiktu kodoluzbrukumu Ukrainai. Jebkāds Krievijas mēģinājums pasniegt uzbrukumus okupētajām teritorijām kā uzbrukumu Krievijai un tādējādi kā pamatojumu kodoluzbrukumam ir nelikumīgs un nepamatots, un tas neatturēs Eiropas Savienību pašaizsardzības nolūkos sniegt turpmāku palīdzību Ukrainai.
EP deputāti nosodījuši militāro mobilizāciju Krievijā un pasākumus, kas liek uz laiku okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotājiem dienēt Krievijas bruņotajos vai palīgspēkos, kas ir aizliegts saskaņā ar Ceturto Ženēvas konvenciju. Lai saglabātu stabilitāti Dienvidkaukāzā un Vidusāzijā, EP deputāti arī aicina palielināt atbalstu valstīm, kas piedzīvojušas Krievijas pilsoņu pieplūdumu, jo īpaši Gruzijai, Kazahstānai, Uzbekistānai, Armēnijai un Kirgizstānai.
Attiecībā uz zemūdens eksplozijām "Nord Stream" cauruļvados deputāti norāda uz aizdomām, ka tās ir "valstiska rīcībspēka koordinētas un apzinātas rīcības rezultāts". Sprādzieni parāda, cik bīstama bija politika, kuras rezultātā palielinājās atkarība no Krievijas fosilā kurināmā, un ka enerģijas izmantošana par ieroci ir sasniegusi jaunu līmeni.
Rezolūcijā dalībvalstis tiek aicinātas par prioritāti uzskatīt Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzību, palielināt tās noturību pret ārējiem uzbrukumiem un vēl vairāk atbalstīt ES Austrumeiropas un Rietumbalkānu partneru noturību.
Visbeidzot, deputāti aicina izveidot starptautisku ad hoc tribunālu pret Ukrainu vērsto agresijas noziegumu iztiesāšanai, "lai sauktu pie atbildības Putinu un visas Krievijas civilās un militārās amatpersonas, kā arī to pietuvinātās personas, kuras ir atbildīgas par kara izplānošanu, uzsākšanu un īstenošanu Ukrainā".
Rezolūcija tika pieņemta ar 504 balsīm par, 26 pret un 36 atturoties.