Karš Ukrainā. Jaunākā informācija 6. oktobrī
21:27. Krievijas okupētajā Hersonas apgabala daļā no okupantu karaspēka kazaku vienības "Dona" aizbēguši 13 bruņoti karavīri, vēsta "Radio Brīvība". Viņi izsludināti meklēšanā un tiek raksturoti kā "ārkārtīgi bīstami".
20:42. Krievijas izraisītais karš Ukrainā ir nevis lokāls konflikts, bet drošības risks globālajai drošībai, un šajā situācijā mieru ir iespējams panākt, tikai balstoties uz taisnīgumu, šodien Valetā, Maltas galvaspilsētā, 17.neformālajā Eiropas parlamentāro prezidentu sanāksmē pauda Valsts prezidents Egils Levits
19:36. Ukrainas armija Luhanskas apgabalā atbrīvojusi Hrekivku, ceturtdien paziņojis apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. "Hrekivka ir atbrīvota. Turpinās smagas kaujas par citām Luhanskas apgabala apdzīvotajām vietā," feisbukā pavēstījis Haidajs. Viņš norādījis, ka krievi gatavojoties ilgstošai aizsardzībai, ierokas, mīnē okupētās teritorijas un pievelk rezerves. Taču Ukrainas armijai ir pavisam citi plāni, ironiski piebildis Haidajs.
18:23. Krievijai simpatizējoši aktīvisti Latvijas valsts nospraustās "sarkanās līnijas" kopumā nepārkāpj, tomēr ir atsevišķas personas, kas savā darbībā mēģina balansēt uz robežas, ceturtdien Latvijas radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris. Zviedris intervijā pastāstīja, ka Krievijas drošības dienestu interešu lokā bija pagājušā nedēļā notikušās Saeimas vēlēšanas. SAB ir zināms, ka tika vākta vispārēja rakstura informācija un sniegts vērtējums par situāciju un iespējamajiem vēlēšanu rezultātiem, kā arī to, kādas ir izredzes Krieviju atbalstošām partijām. Tāpat SAB konstatējis Krievijas dienestu vadītu hakeru aktivitātes, kas bija vērstas gan pret Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapu, gan atsevišķu partiju sociālajiem tīkliem, mājaslapām. Lūgts sniegt vērtējumu prokrievisko partiju darbībām Latvijā un pastāstīt par to, kas tiek darīts, lai novērstu to apdraudējumu, SAB direktors atbildēja, ka vispirms ir jādefinē, ar ko tiek saprasta prokrieviska partija. Par konkrētām personām Zviedris runāt nevēlējās.
16.52. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti rezolūcijā aicina valstis ievērojami palielināt militāro palīdzību Ukrainai un mudina nepārprotami nosodīt viltus referendumus Ukrainā.
Ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti norādījuši, ka zem šauteņu stobriem notikušie fiktīvie referendumi, lai anektētu Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalus, ir "spēkā neesoši", un aicina dalībvalstis pieņemt bargas papildu sankcijas.
Cildinot drošsirdību, ko izrāda ukraiņu tauta, lai aizstāvētu savu valsti un Eiropas vērtības, EP deputāti mudina ES dalībvalstis un citas valstis, kas atbalsta Ukrainu, ievērojami palielināt militāro palīdzību, jo īpaši jomās, kurās to prasa Ukrainas valdība. Īpaši tām dalībvalstīm, kuras vēl vilcinās, būtu jāsniedz sava daļa nepieciešamās militārās palīdzības, lai palīdzētu ātrāk pārtraukt karu.
16.42. Kopš 1.oktobra Ukrainas armija Hersonas apgabalā atbrīvojusi 29 apdzīvotās vietas, ceturtdien preses konferencē paziņojis ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks brigādes ģenerālis Oleksijs Hromovs.
16.01. Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi astoto sankciju paketi pret Krieviju, turpinot sodīt Maskavu par pilna mēroga karu, ko tā izvērsusi pret Ukrainu.
Jaunās sankcijas nosaka cenu griestus Krievijas naftai, kā arī paplašina ierobežojumus preču un pakalpojumu importam no Krievijas un uz to.
15.30. Krievijā opozicionāram un publicistam Vladimiram Kara-Murzam izvirzītas apsūdzības valsts nodevībā, ceturtdien vēsta Kremļa propagandas medijs TASS, atsaucoties uz tiesībsargājošajām struktūrām.
Viņam draud līdz 20 gadiem cietumā. Par to arī ziņo laikraksts "Izvestija" un citi valsts kontrolētie mediji.
Kara-Murza šobrīd atrodas izmeklēšanas izolatorā saistībā ar apsūdzībām par "armijas diskreditāciju", un šajā lietā viņam jau draud līdz desmit gadiem cietumā. Šī lieta pret viņu tika ierosināta aprīlī.
14.17. Ievēlēta jauna Apvienoto Nāciju Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) padome un, akcentējot klajus starptautiskās civilās aviācijas konvenciju pārkāpumus, tajā nav pārvēlēta Krievija.
13.20. Divu nedēļu laikā kopš prezidents Vladimirs Putins izsludināja mobilizāciju 53 Krievijas reģionos pavēsti saņēmuši vairāk nekā 200 000 cilvēku, tomēr mobilizācija vairāk skar nabadzīgākos reģionus, ziņo izdevums "Važnie istorii" un projekts "Conflict Intelligence Team" (CIT).
To aplēses liecina, ka runa ir par apmēram 213 000 mobilizēto, kas atbilst Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu paziņojumam, ka kopš mobilizācijas sākuma Bruņotajiem spēkiem pievienojušies vairāk nekā 200 000 cilvēku.
Vienlaikus pētnieki uzsver, ka viņu rīcībā nav datu par pārējiem vairāk nekā 30 reģioniem, no kuriem arī ir liecības par cilvēku iesaukšanu, tādējādi var secināt, ka iesaukto skaits ir lielāks.
12.58. Eiropas Savienības Padome ceturtdien apstiprināja lēmumu ieviest jaunu ekonomisko un individuālo sankciju paketi pret Krieviju, reaģējot uz Krievijas veikto Ukrainas teritoriju nelikumīgo aneksiju.
12.15. Gandrīz trīs ceturtdaļas amerikāņu uzskata, ka ASV jāturpina atbalstīt Ukraina, neskatoties uz Krievijas draudiem izmantot kodolieročus, liecina Reuters/Ipsos aptaujas rezultāti.
11.21. Krievija piespiedu kārtā deportējusi vairāk nekā 1,6 miljonus ukraiņu, izklīdinot tos pa savu teritoriju un daudziem no viņiem atņemot dokumentus, uzrunājot Limā notiekošās Amerikas valstu organizācijas (OAS) Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekus, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Jau vairāk nekā 1,6 miljoni ukraiņu piespiedu kārtā ir deportēti uz Krieviju. Viņi ir izkaisīti pa šīs valsts teritoriju, izmētāti dažādos Krievijas reģionos. Daudziem no viņiem ir atņemti dokumentiem, daudzi no viņiem ir izgājuši baisas okupantu filtrācijas nometnes, kur par viņiem ņirgājās un iebiedēja. Tie ir cilvēki. Taču Krievijai tas ir arī resurss," klāstīja Ukrainas prezidents.
10.45. Krievijai trūkst karavīru Hersonas apgabala aizsardzībai, kur Ukrainas Bruņotie spēki frontes līniju pavirzījuši vēl 20 kilometrus tālāk, tādēļ Krievija šajā sektorā varētu izvietot mobilizētos rezervistus, jaunākajā apskatā par situāciju Ukrainas frontē secina Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
10.12. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 61 330 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 330 iebrucēji un 14 tanki, kā arī notriekti 15 bezpilota lidaparāti.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2449 tankus, 5064 bruņutransportierus, 1424 lielgabalus, 344 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 177 zenītartilērijas iekārtas, 266 lidmašīnas, 232 helikopterus, 1047 bezpilota lidaparātus, 246 spārnotās raķetes, 3854 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas, kā arī 134 specializētās tehnikas vienības.
09.42. ASV izlūkošanas dienesti pauduši pārliecību, ka automašīnas bumbas eksploziju, kurā nogalināja "krievu pasaules" ideologa Aleksandra Dugina meitu Darju Duginu, pilnvaroja cilvēki Ukrainas vadībā, raidsabiedrībai CNN atklājuši ar ASV izlūkošanas informāciju iepazīstināti avoti.
08.46. Mēnesi ilgstošais Ukrainas armijas pretuzbrukums netuvojas noslēgumam un var turpināties ar teritoriju atbrīvošanu Luhanskas apgabalā, secinājuši ASV Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi.
ISW jaunākajā izlūkošanas datu analīzē atgādina, ka pēc tam, kad septembra sākumā Krievijas karaspēks zaudēja lielu daļu okupēto teritoriju Harkivas apgabalā, tas nav spējis nostiprināties dabiskajās robežās, izmantojot Oskilas un Severskijdoņecas upes. Tā rezultātā ukraiņi attīrīja Oskilas labo krastu, forsēja Severskijdoņecu un ieņēma Limanu un tās apkaimi, turklāt tālāk Ukrainas armijai tādu šķēršļu nav.
07.54. Krievi izšāvuši septiņas raķetes uz augstceltnēm Zaporižjā, ir upuri, cilvēki atrasti aprakti zem drupām. Ienaidnieka uzbrukumu rezultātā pilsētā izcēlās ugunsgrēki, informē Oleksandrs Staruhs, Zaporižjes apgabala militārās pārvaldes vadītājs.
07.03. Ukrainas straujais uzbrukums Harkivas apgabalā, kura rezultātā ukraiņu karavīru rokās nonāca simtiem Krievijas bruņutehnikas vienību, ir padarījis Krievijas armiju par galveno smagā bruņojuma piegādātāju Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, teikts ASV izdevuma "The Wall Street Journal" (WSJ) rakstā. Krievijas armija, haotiski atkāpjoties, atstāja arī lielu daudzumu padomju parauga artilērijas šāviņu, kas Ukrainā gandrīz bija beigušies.
05.00. Ukrainā ir padevies gūstā pirmais Krievijas pilsonis, kurš bija nosūtīts karā pret Ukrainu Krievijas prezidenta Vladimira Putina izsludinātās daļējās mobilizācijas ietvaros, savā "Telegram" kanālā informēja Koordinācijas štābs attieksmes pret karagūstekņiem jautājumos. 26 gadus vecais Mihails Kuļikovs no Krievijas pilsētas Orskas tika nosūtīts uz Ukrainas fronti piecas dienas pēc pavēstes saņemšanas.
02.00. Ukrainas Bruņotie spēki pēdējās diennakts laikā atbrīvojuši no krievu okupācijas vēl trīs apdzīvotās vietas Hersonas apgabalā, trešdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Starp citu, gribu šodien atzīmēt operatīvi stratēģiskā grupējuma "Aleksandrija" personālsastāvu par apstākļu radīšanu sekmīgam uzbrukumam, par aktīvu darbību plānošanu un sagatavošanu Hersonas apgabalā. Tieši to mūsu darbību, kuras jau dod jūtamu rezultātu. Bet būs vēl vairāk. Šīs diennakts laikā vien Hersonas apgabalā no pseidoreferenduma tika atbrīvotas un stabilizētas tādas apdzīvotās vietas kā Novovoskresenske, Novohrihorivka un Petropavlivka. Virzīšanās [uz priekšu] turpinās," sacīja Zelenskis.