Kazahstānas varasiestādes trešdien noraidījušas Krievijas prasību izraidīt Ukrainas vēstnieku un pārmetušas Maskavai neatbilstošu toni attiecībās starp līdztiesīgiem stratēģiskajiem partneriem.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā attiecības starp Maskavu un Kazahstānu kļuvušas saspīlētas.
Spriedze vēl vairāk saasinājās pēc Ukrainas vēstnieka Petro Vrubļevska intervijas kādam vietējam blogerim. Intervijā, ko vēstnieks sniedza augustā, viņš runāja par karu Ukrainā un izteicās - " jo vairāk krievu mēs nogalinām tagad, jo mazāk būs jānogalina mūsu bērniem".
Krievija pieprasīja, lai Kazahstāna izraida Ukrainas vēstnieku, bet Astana tā vietā lūdza Kijivu viņu nomainīt, norādot, ka viņa izteikumi nav pieņemami valstī ar lielu krievu minoritāti.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova otrdien pauda Maskavas "sašutumu" par faktu, ka Vrubļevskis joprojām atrodas Astanā, un ministrija izsauca Kazahstānas vēstnieku.
Kazahstānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis trešdien nodēvēja Zaharovas toni par neatbilstošu Kazahstānas un Krievijas kā sabiedroto valstu un līdzvērtīgu stratēģisko partneru attiecībām. Ministrija paziņoja, ka Krievijas vēstnieks tiks izsaukts uz ministriju.
Kazahstānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis norādīja, ka Vrubļevskis pametīs Kazahstānu, kad Ukraina būs atsūtījusi jaunu vēstnieku.
Kazahstāna tradicionāli ir uzturējusi ciešas ekonomiskās un drošības saites ar Krieviju, taču distancējās no Maskavas pēc tam, kad tā februārī atkārtoti iebruka Ukrainā.
Astana aicinājusi rast miermīlīgu risinājumu Krievijas un Ukrainas karam, kā arī atteikusies atzīt Krievijas noorganizētos pseidoreferendumus okupētajās Ukrainas teritorijās.
