Krievijas kosmosa aģentūra vēlas turpināt dalību SKS

© AFP/Scanpix/Leta

Krievijas kosmosa aģentūra "Roskosmos" ar valdību apspriež iespēju turpināt dalību Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) pēc 2024. gada, pirmdien paziņoja "Roskosmos" amatpersona.

Krievijas pilotējamo kosmosa programmu izpilddirektors Sergejs Krikaļovs žurnālistiem sacīja, ka "Roskosmos" ir sācis "ar valdību apspriest mūsu dalības pagarināšanu SKS programmā un cer, ka nākamgad saņemsim atļauju to turpināt".

Tā kā Krievijas un Rietumu attiecības ir saasinājušās Ukrainas kara dēļ, "Roskosmos" vadītājs Jurijs Borisovs vasarā paziņoja, ka Krievija pametīs SKS "pēc 2024. gada" un centīsies izveidot savu kosmosa staciju. Viņš nav noteicis konkrētu datumu, kad šis plāns tiks īstenots.

Krikaļovs atzina, ka jaunas stacijas būvniecība nenotiks ātri, "tāpēc, visticamāk, mēs turpināsim lidot, līdz mums būs jauna infrastruktūra". Viņš runāja ASV Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) preses konferencē pirms trešdien gaidāmās kosmosa kuģa "SpaceX" palaišanas, kas uz SKS nogādās Krievijas kosmonautu, divus amerikāņu astronautus un japāņu astronautu.

SKS partneri - ASV, Krievija, Eiropas Kosmosa aģentūra, Kanāda un Japāna - pagaidām ir apņēmušies strādāt orbitālajā laboratorijā tikai līdz 2024.gadam, lai gan ASV amatpersonas jau ir paziņojušas, ka vēlas to turpināt līdz 2030.gadam.

Kosmosa nozare ir viena no nedaudzajām sadarbības jomām, kurā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā turpinās sadarbība starp ASV un Krieviju.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais