"Kāpēc mums jācīnās Ukrainā?" Tūkstošiem krievu meklē patvērumu Mongolijā un Kazahstānā

Lai izvairītos no iesaukšanas Krievijas armijā, tūkstošiem krievu devušies uz Mongoliju, palielinot spiedienu uz šīs valsts valdību, kas centusies distancēties no Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Krievijas pilsoņiem nācies stundām ilgi gaidīt rindā pie robežas šķērsošanas punkta Kjahtā, Krievjas Burjatijas Republikā, bet viņi norāda, ka tiem nav citas izvēles pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par daļējo mobilizāciju, kuras ietvaros plānots iesaukt armijā vismaz 300 000 vīriešu nosūtīšanai karot uz Ukrainu.

"Mana valsts ir sākusi daļējo mobilizāciju, un es domāju, ka tas negatīvi ietekmē sabiedrību. Mēs ļoti ilgu laiku gaidījām robežas Krievijas pusē, aptuveni 16 stundas," izteicies viens no bēgļiem.

Viesu nama īpašnieks Surens Baturs ziņu aģentūrai "Reuters" atklājis, ka arī palīdzējis saviem draugiem Burjatijā izbēgt no mobilizācijas.

Viņa viesu nams, kas atrodas Ulanbatorā, kopš Putina rīkojuma par mobilizāciju ir pilns ar Krievijas pilsoņiem, un Baturs jau vairākiem desmitiem ir atteicis vietas.

"Es vēlējos viņiem palīdzēt, tas bija ļoti grūti. Tagad viņi meklē darbu celtniecībā un lauksaimniecībā, lai tiem būtu, ar ko nodarboties, kamēr viņi ir šeit," sacīja viesu nama īpašnieks.

Viens no krieviem, kas ieradās Mongolijā pagājušajā nedēļas nogalē, stāsta, ka atbraucis viens, atstājot savu sievu un trīs bērnus Krievijā. 40 gadus vecais celtnieks līdz robežai nokļuvis tūristu autobusā, kas bijis pilns ar gados jauniem krieviem, kuri cenšas aizbēgt no Putina režīma.

Viņš plāno palikt Mongolijā līdz situācija Krievijā uzlabosies. Vīrietis uzsver, ka darīs visu, ko spēj, lai izvairītos no kara.

"Mēs nebaidāmies, bet kāpēc mums jācīnās Ukrainā, kāpēc? Ja citas valstis uzbruktu Krievijai, mēs cīnītos par savu valsti. Bet kādēļ mums jāiet uz Ukrainu? Kamdēļ?" viņš piebilst.

Lai gan Mongolijas pilsoņi ir rīkojuši protestus pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, valdība centusies palikt neitrāla.

Mongolija ir pilnībā atkarīga no Krievijas naftas un gāzes un varētu gūt labumu arī no gāzesvada, ko Krievija plāno būvēt caur Mongolijas teritoriju, lai veiktu piegādes Ķīnai. Trīs valstu prezidenti pagājušajā mēnesī apsprieda šo projektu samitā Samarkandā.

Tikmēr bijušais Mongolijas prezidents Cahjagīns Elbegdordžs pagājušajā nedēļā aicināja Putinu pārtraukt karu, piebilstot, ka etniskie mongoļi Krievijā tiek izmantoti par lielgabalu gaļu un jau tūkstošiem krituši Ukrainā.

Tikmēr Kazahstānas prezidents Kasims Žomarts Tokajevs otrdien paziņoja, ka Kazahstāna sniegs drošību Krievijas pilsoņiem, kas bēg no iesaukšanas Krievijas armijā.

"Pēdējā laikā pie mums ierodas daudz cilvēku no Krievijas. Lielākā daļa no viņiem bijuši spiesti doties prom bezcerīgās situācijas dēļ. Mums par viņiem jārūpējas un jāgarantē viņu drošība," paziņoja Kazahstānas prezidents.

"Tas ir politisks un humāns jautājums," viņš piebilda.

Tokajevs arī nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un aicināja respektēt tās teritoriālo nedalāmību.

"Valstu teritoriālajai integritātei ir jābūt nesatricināmai. Tas ir galvenais princips," uzsvēra Tokajevs.

"Mūsu tiešā tuvumā norisinās liels karš. Mums tas ir jāatceras, galvenokārt domājot par mūsu drošību," viņš piebilda.

Saskaņā ar Kazahstānas Iekšlietu ministrijas datiem kopš 21.septembra, kad Krievijā tika izsludināta daļējā mobilizācija, Kazahstānā ieradušies aptuveni 98 000 krievu. Kazahstānu šajā laika periodā atstājuši 64 000 Krievijas pilsoņu.