Itālijā svētdien notiek parlamenta ārkārtas vēlēšanas.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka visvairāk balsu - apmēram ceturto daļu - varētu iegūt nacionālkonservatīvā partija "Fratelli d'Italia" ("Itālijas brāļi").
Gaidāms, ka pēc vēlēšanām pie varas nāks labējo koalīcija, kurā līdz ar "Fratelli d'Italia" ir Mateo Salvīni vadītā nacionālkonservatīvā "Līga", kas varētu saņemt aptuveni 13% balsu, un kādreizējā premjera Silvio Berluskoni vadītā konservatīvā partija "Forza Italia" ("Uz priekšu, Itālija!"), kas var cerēt uz apmēram 8% balsu.
Savu priekšvēlēšanu programmu labējie balsta solījumos pazemināt nodokļus, palielināt pensijas un apkarot nelegālo imigrāciju.
Ja "Fratelli d'Italia" līdere Džordža Meloni kļūs par premjerministri, viņa būs pirmā sieviete valdības vadītāja Itālijas vēsturē.
Tikmēr kreiso partiju koalīcija, kurā lielākais spēks ir bijušā premjera Enriko Letas vadītā Demokrātiskā partija (PD), varētu iegūt aptuveni trešdaļu balsu.
Savukārt populistiskā Pieczvaigžņu kustība (M5S), kas izraisīja līdzšinējās bezpartejiskā premjera Mario Dragi vadītās nacionālās vienotības valdības krišanu un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu, varētu saņemt apmēram 14% balsu, liecina pēdējās priekšvēlēšanu aptaujas.
Svētdien tiek vēlēts gan parlamenta apakšnams Deputātu palāta, gan augšnams Senāts. Atbilstoši 2020.gadā referendumā pieņemtajiem konstitūcijas grozījumiem, sākot no jaunā parlamenta sasaukuma, deputātu skaits apakšpalātā samazināts no līdzšinējiem 630 līdz 400, bet augšpalātā - no līdzšinējiem 315 līdz 200.
Abu parlamenta palātu pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Balsstiesības ir 51,5 miljoniem Itālijas pilsoņu.
Vēlēšanu iecirkņi tiks slēgti pulksten 23 (pusnaktī pēc Latvijas laika).
