Ukrainas kara 213. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:08]

 
©SCANPIX

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 24. septembrī. Ukraina jau septiņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21.08. Jaunākā informācija par protesta akcijās Krievijā aizturēto skaitu. Protesta akcijās, kas Krievijas pilsētās sestdien notika pret karu Ukrainā un nule Krievijā izsludināto mobilizāciju, aizturēti vairāk nekā 700 cilvēku, vēsta tīmekļa projekts "OVD Info", kas apkopo informāciju par varasiestāžu represijām. Atbilstoši jaunākajai informācijai protestos aizturēti 747 cilvēki. Visvairāk aizturēto ir Maskavā, kur aizturēti 374 cilvēki. Sanktpēterburgā aizturēti 126 cilvēki, bet Novosibirskā - 70.

20.05. Pēc robežas slēgšanas Krievijas pilsoņiem ar tūrisma vīzām Igaunija uz robežas atpakaļ nosūtījusi arī ceļotājus, kam līdzās Krievijas pasei bijusi arī kādas citas valsts pase, sestdien pavēstīja Igaunijas Policijas un robežsardzes departaments, apstiprinot, ka Igaunijā nav ielaisti Krievijas pilsoņi, kam bija arī Izraēlas pilsonība.

18.52. Jaunākā informācija par protesta akcijās Krievijā aizturēto skaitu. Protesta akcijās, kas Krievijas pilsētās sestdien notika pret karu Ukrainā un Krievijā nule izsludināto mobilizāciju, aizturēti vairāk nekā 600 cilvēku, vēsta tīmekļa projekts "OVD Info", kas apkopo informāciju par varasiestāžu represijām.

18.10. Protesta akcijās, kas Krievijas pilsētās sestdien notiek pret karu Ukrainā un Krievijā nule izsludināto mobilizāciju, aizturēti vairāk nekā 200 cilvēku, vēsta tīmekļa projekts "OVD Info", kas apkopo informāciju par varasiestāžu represijām.

17.01. Krievijas aizsardzības ministra vietnieka amatā iecelts par Mariupoles iznīcināšanu atbildīgais Mihails Mizincevs, kas ukraiņu medijos tiek dēvēts par Mariupoles miesnieku.

Jaunais viceministrs savulaik vadījis arī Krievijas armijas operācijas Sīrijā.

Vēl 31.martā Mizincevs tika iekļauts Lielbritānijas sankciju sarakstā.

15.18. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzstājis, lai nule notikušās Krievijas un Ukrainas gūstekņu apmaiņas ietvaros tiktu atbrīvots viens konkrēts cilvēks, preses brīfingā piektdien pavēstīja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.

14.01. Īrijas premjerministrs Mihāls Mārtins piektdien paziņoja, ka viņa valsts izskatīs iespēju uzņemt savā teritorijā Krievijas pilsoņus, kuri bēg no mobilizācijas.

13.32. Bijušais Mongolijas prezidents Cahjagīns Elbegdordžs aicinājis Krievijas burjatus nekarot Ukrainā un bēgt no mobilizācijas uz viņa valsti.

Aicinājumu mongoļiem radniecīgajai burjatu tautai eksprezidents paudis videouzrunā.

"Es zinu, ka kopš šī asiņainā kara sākuma etniskās minoritātes, kas dzīvo Krievijā, cietušas smagi, bet burjati, tuvieši un kalmiki cietuši smagāk par visiem. Viņi tiek izmantoti kā lielgabalu gaļa. Simti pazuduši bez vēsts, tūkstoši nogalināti. Mēs, mongoļi, sagaidīsim jūs ar atplestām rokām un atklātu sirdi," sacīja bijušais Mongolijas prezidents.

"Nešaujiet uz ukraiņiem, uz jūsu māsām un brāļiem, bērniem un vecajiem cilvēkiem," mudināja Elbegdordžs.

12.21. Atšķirīgie mobilizācijas nosacījumi dažādos Krievijas reģionos sociālo spriedzi var saasināt vēl vairāk, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

Krievijas mobilizācijas sistēma cenšas tikt galā ar prezidenta Vladimira Putina uzstādītajiem uzdevumiem un, visticamāk, nespēs radīt mobilizācijas rezerves spēkus pat tik zemā kvalitātē, kādu paredzēja Putina plāni, ja Kremlis nespēs ātri izlabot fundamentālās un sistēmiskās problēmas, norāda ISW.

11.18. Līdz šim mobilizācijas dēļ patvērumu Latvijā pieprasījušas divas personas, paziņojumā presei norādījis iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (AP), uzsverot, ka mobilizācija Krievijā kā tāda nav pamats patvēruma piešķiršanai Latvijā.

10.13. Lietuva ir oficiāli paziņojusi, ka nedos patvērumu Krievijas pilsoņiem, kuri bēg uz ārvalstīm no Krievijas prezidenta Vladimira Putina trešdien izsludinātās mobilizācijas.

"Lietuva nepiešķirs patvērumu tiem, kas vienkārši bēg no atbildības. Krieviem jāpaliek un jācīnās. Pret Putinu," piektdien tviterī ierakstīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.

09.02. Ungārija negrasās atteikties no Šengenas vīzu izsniegšanas Krievijas pilsoņiem, ko jau izdarījušas vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, intervijā Krievijas propagandas medijiem paziņoja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto.

"Ir saprotama metodoloģija, kā izsniegt vīzas tūristiem no valstīm, ar kurām nav vienošanās par vīzu režīma atvieglošanu. Tā ir sarežģītāka un garāka procedūra nekā tad, kad šāda vienošanās ir. Tomēr, ja tās nav, tas nenozīmē, ka mēs neizsniedzam vīzas. Protams, mēs turpināsim izsniegt vīzas abilstoši procedūrai," sacīja Sijārto.

05.14.Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien savā videouzrunā vērsās pie ukraiņiem, kas atrodas Krievijas okupētajās teritorijās, un aicināja izvairīties no mobilizācijas Krievijas armijā.

Viņš arī sacīja, ka starptautiskā sabiedrība taisnīgi reaģēs uz Krievijas rīkotajiem pseidoreferendumiem par okupēto teritoriju pievienošanos Krievijai.

01.01. Ukrainas Ārlietu ministrija piektdien paziņoja, ka ir nolēmusi atņemt akreditāciju Irānas vēstniekam un būtiski samazināt diplomātisko personālu Irānas vēstniecībā Kijivā, atbildot uz Irānas trieciendronu pārdošanu Krievijai.

00.10. G7 valstu līderi nosodījuši Krievijas organizētos pseidoreferendumus okupētajās Ukrainas teritorijās. G7 valstu līderi arī kritizēja daļējo mobilizāciju, ko trešdien izsludinājis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

G7 norādīja, ka referendumiem "nav juridiska spēka vai leģitimitātes, kā to demonstrēja Krievijas sasteigtās organizēšanas metodes, kas nekādā veidā nerespektē demokrātiskās normas," un nosodīja "klajo vietējo iedzīvotāju iebiedēšanu."