Krievijā sāktā mobilizācija dos "kaut kādu efektu", bet Ukrainā tomēr ir tehnikas karš, vienlaikus no abām karojošām pusēm šogad lielas uzbrukuma operācijas, visticamāk, var negaidīt, aģentūrai LETA atzina Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Ukraiņi jau ir pateikuši, ka pagaidām Krievijas sāktā mobilizācija viņus nesatrauc, un ukraiņi turpinās darīt to, kas bruņotajiem spēkiem ir jāveic. Vienlaikus pastāv jautājums cik ātri šī mobilizācija notiks. "Krievijā drīz vien beigsies termiņš obligātajam dienestam tiem, kuri bija iesaukti pagājušajā gadā, un, ļoti iespējams, ka šos aptuveni 100 000 cilvēku varētu iesaistīt pirmajā vilnī," norādīja Slaidiņš.
Viņš nenoliedza, ka mobilizācijai pakļauto cilvēku ierašanās Ukrainā dos "kaut kādu efektu", bet karš Ukrainā tomēr ir tehnikas karš un, visticamāk, kvantitātei šeit nebūs tik lielas nozīmes. "Protams, viss atkarīgs no ukraiņiem pieejamās munīcijas, kurai ir jābūt, jo Rietumiem ir jāturpina atbalstīt Ukraina, lai varētu atvairīt krievu nākamo invāziju," norādīja eksperts.
Karš Ukrainā ir "tehnikas karš", kas nozīmē, ka teorētiski labākās pozīcijās ir tā puse, kurai labāka artilērija, raķešu karaspēks, tālās darbības ieroči. Vienlaikus, protams, ļoti svarīga ir kaujas morāle, kas ukraiņiem ir daudz, daudz augstāka nekā Krievijas karaspēkam, kas šādā veidā tiek mobilizēts.
Krieviem viennozīmīgi ir vajadzīgs laiks, lai varētu saformēties un, iespējams, šis pirmais mobilizējamo vilnis domāts mazāk uzbrukuma operācijām, bet ieņemto robežu noturēšanai un konflikta uzturēšanai. "Tāda ne visai aktīva konflikta uzturēšanai, kamēr tā pārējā masa tiek saformēta, apmācīta, apbruņota. Ir daudz un dažādas problēmas Krievijas armijai. Krievija, es domāju, nemaz nav gatava tādu baru uzreiz iesaukt un mēģināt apmācīt un saformēt," norādīja eksperts.
Ņemot vērā pašreizējo stāvokli frontē, sākto mobilizāciju un ziemas tuvošanos, bruņoto spēku virsnieks sliecas uzskatīt, ka lielas uzbrukuma operācijas šogad no abām pusēm nemaz nav gaidāmas.
"Protams, krievi centīsies uzkrāt spēkus, lai atjaunotu daudz aktīvāk uzbrukuma operācijas nākamgad. Šobrīd var negaidīt arī no viņiem lielas uzbrukuma operācijas. Ukraiņiem šobrīd galvenais ir Dņepras labais krasts. Ja viņi līdz ziemai atgūs šo placdarmu, tad tas jau būs liels panākums. (..) Ukraiņu paveiktais pie Harkivas bija pārsteigums, bet tagad diezin vai varētu būt pārsteiguma efekts priekš krieviem. Ņemsim vērā, ka krievi arī mācās no savām kļūdām un izdara secinājumus," norādīja Slaidiņš.
Lai arī ukraiņiem tagad karā ir iniciatīva, tomēr vērojams, ka valsts austrumos ir šis uzbrukums apstājies un vairs nav ar tik lielu intensitāti, kas nozīmē, ka tagad ukraiņiem jācīnās metru pa metram.
Lai iegūtu lielu operacionālu panākumu, ir vajadzīgs plašs spēku resurss, bet šajā karā izšķirošāka ir kvalitāte nekā kvantitāte, jo ukraiņi austrumos uzbruka mazākā skaitā nekā Krievijas spēki, norādīja Slaidiņš.
"Krievijas spēki sastāv no zupas - regulārie spēki, privātās militārās kompānijas, brīvprātīgo bataljoni un mobilizētie no Luhanskas un Doņeckas reģioniem. Protams, ka vadīt šādu karaspēku Krievijas komandieriem ir ļoti sarežģīti," norādīja eksperts.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien deva rīkojumu mobilizēt 300 000 rezervistu, lai novērstu karavīru trūkumu agresijas karā pret Ukrainu.