Ukrainas kara 210. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:33]

© SCANPIX

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 21. septembrī. Ukraina jau septīto mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21.33. Kremļa preses sekretāra dēls atteicies ierasties kara komisariātā. Vairāk šeit.

19.38. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iebrūkot Ukrainā, nekaunīgi pārkāpis ANO Hartu, trešdien ANO Ģenerālajā asamblejā sacīja ASV prezidents Džo Baidens. "Krievija nekaunīgi pārkāpusi ANO Hartas pamatprincipus," sacīja Baidens.

18.16. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs trešdien nosodīja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par bīstamas retorikas izmantošanu, kad Putins bija devis mājienu, ka Krievija saistībā ar karu Ukrainā varētu izmantot kodolieročus.

17:02. Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums izsludināt daļēju mobilizāciju un "referendumu" organizēšana okupētajās Ukrainas teritorijās ar mērķi anektēt tās parāda viņa izmisumu, trešdien paziņojis Eiropas Savienības (ES) preses sekretārs Peters Stano. "Tas ir kārtējais pierādījums no Putina, ka viņš nav ieinteresēts mierā, ka viņu interesē viņa agresijas kara eskalācija," sacīja Stano. Viņš norādīja, ka šis Putina lēmums arī liecina par viņa izmisumu, jo karš Ukrainā nevirzās uz priekšu tā, kā viņš cerēja.

16:28. Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludinājusi visā Krievijā protesta akciju pret prezidenta Vladimira Putina izsludināto daļējo mobilizāciju. Aktīvisti aicina visu pilsētu iedzīvotājus iziet ielās plkst.19 pēc vietējā laika.

15:50. Turcijas aviokompānijas paziņojušas, ka trešdien izpārdotas visas vienvirziena biļetes no Krievijas uz Turciju, savukārt tīmekļa izdevums "The Village" savā "Telegram" kanālā vēsta, ka nav vairs arī biļešu uz tiešajiem reisiem no Maskavas uz Almati un Dubaiju.

15:21. Reaģējot uz Krievijas paziņojumu par daļēju mobilizāciju, Lietuva ir paaugstinājusi ātrās reaģēšanas spēku trauksmes gatavības līmeni, trešdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks. "Krievijas militārā mobilizācija tiks veikta arī Kaļiņingradas apgabalā, proti, mums līdzās esošā teritorijā, Lietuva nevar palikt tikai par novērotāju. Mūsu ātrās reaģēšanas spēki paaugstina savu trauksmes gatavības līmeni," ministrs rakstīja vietnē "Facebook", piebilstot, ka trauksmes līmeņa paaugstināšanas mērķis ir "novērst jebkādas Krievijas puses provokācijas".

14:36. Ukrainā un citur Putina paziņojumu par daļēju mobilizāciju uzskata par apliecinājumu Krievijas neveiksmēm karā

13:47. Krievija mēģina iebiedēt savus pretiniekus, bet gaidāmā ziema nesalauzīs atbalstu Ukrainai, Ikgadējās Baltijas aizsardzības konferences atklāšanā trešdien Tallinā paziņoja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa. Krievijas prezidents Vladimirs "Putins domā, ka mēs esam vāji. Viņš pieņem, ka gaidāmā ziema sašķels mūsu sabiedrību un sabiedroto vienotību. Mums ir jāpierāda, ka viņš kļūdās", teica Kallasa. Ukrainas pilsētās "Bučā, Irpiņā un tagad arī Izjumā un daudzās citās vietās pastrādātās zvērības parāda, kāda ir Krievijas okupācija. Krievijas okupētajās teritorijās cilvēki joprojām cieš. Igaunijā mēs to piedzīvojām padomju okupācijas desmitgadēs", viņa turpināja. Igaunijas premjerministre piebilda, ka neviena valsts nevar justies drošībā, ja visas kopā izlēmīgi nestāsies pretī Krievijas agresijai.

12.55. Vācijas varasiestādes trešdien veikušas kratīšanas 24 adresēs, izmeklējot iespējamo Krievijai piemēroto sankciju pārkāpumu, un vietējie mediji ziņo, ka aizdomās turamais šajā lietā ir Krievijas oligarhs Ališers Usmanovs.

Izmeklētāji atklāja, ka aizdomās turamais ir Krievijas pilsonis, kas atrodas Eiropas Savienības "melnajā sarakstā" saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Aizdomās turamais esot izmantojis iesaldētos līdzekļus, lai samaksātu apsardzei par savu īpašumu sargāšanu Augšbavārijā.

12.27. Krievijas prezidenta Vladimira Putina izsludinātā daļējā mobilizācija radīs vēl lielākus upurus Krievijas armijā un var izraisīt valstī nemierus, atzīst bijušais NBS komandieris un Latvijas vēstnieks Kazahstānā un Azerbaidžānā Juris Maklakovs.

"Ņemot vērā laika ierobežojumus pirms ziemas iestāšanās, šie cilvēki nesagatavoti tiks sūtīti uz fronti. Vienības netiks saliedētas, būs vairāk upuru. Esmu pārliecināts, ka ir liels munīcijas un pārējo kara resursu trūkums. Nepārprotami, vairāk karavīru kritīs, jo [Krievija] mēģinās gūt kaut kādus kara labumus līdz ziemai. Tas var izraisīt vēl lielākus protestus un nemierus Krievijā, neskatoties uz nupat pieņemtajiem jaunajiem sodiem par izvairīšanos no militārā dienesta," teica Maklakovs.

12.25. Krievijas iedzīvotāji un uzņēmēji steidz pirkt lidojumus. "Aviasales" mājaslapā redzams, ka ātri tika izpirkti visi lidojumi no Maskavas un citām Krievijas lielpilsētām, vēsta TV3 Lietuva. Pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par "daļēju mobilizāciju", daudziem Krievijā radās interese par iespēju pēc iespējas ātrāk pamest valsti. Iepriekš Kremlis solīja, ka karš Ukrainā ir "ekskluzīvi profesionāļu jautājums", taču frontē piedzīvoto sakāvju dēļ viņi ir spiesti izvēlēties papildspēkus.

12.11. Lietuva nekad neatzīs tā dēvētos referendumus par pievienošanos Krievijai, kurus paredzēts rīkot Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Plānotos referendumus viņš raksturoja kā "parodiju par demokrātiju".

11.47. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 55 100 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 300 iebrucēji, notriekta viena lidmašīna un septiņi droni.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 2227 tankus, 4748 bruņutransportierus, 1340 lielgabalus, 318 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 168 zenītartilērijas iekārtas, 253 lidmašīnas, 217 helikopterus, 932 bezpilota lidaparātus, 239 spārnotās raķetes, 3610 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 125 specializētās tehnikas vienības.

11.13. Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien runā ANO Ģenerālajā asamblejā apsūdzēja Krieviju neslēptā imperiālismā un apsolīja turpmāku militāru atbalstu Ukrainai. Krievijas prezidents Vladimirs Putins "atteiksies no sava kara un imperiālistiskajām ambīcijām tikai tad, ja sapratīs, ka nevar uzvarēt", sacīja Šolcs, piebilstot, ka "viņš iznīcina ne tikai Ukrainu, bet arī pats savu valsti".

10.56. Krievijas karaspēks naktī atkal apšaudījis Zaporižjas atomelektrostaciju, ziņo Ukrainas valsts atomenerģētikas uzņēmums "Enerhoatom". Uzbrukumā bojāta elektrolīnija spēkstacijā, un tādēļ apstājušies vairāki transformatori sestajā reaktorā, uz īsu laiku iedarbinot rezerves ģeneratorus. Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, radiācijas līmenis uzbrukuma rezultātā nav paaugstinājies.

10.45. "Putins nespēj samierināties ar neveiksmēm paša uzsāktajā Ukrainas okupācijas plānā un kara laukā, tādēļ viņš ir gatavs eskalēt situāciju gan ar konvenciāliem draudiem, gan kodolšantāžu un citiem elementiem. Latvija cieši sadarbojas ar NATO sabiedrotajiem, veicot nepārtrauktu situācijas monitoringu un izvērtējumu," norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

09.58. Krievijas prezidenta Vladimira Putina pasludinātās daļējās mobilizācijas rezultāts būs vairāk slikti ekipētu un vāji motivētu vienību Ukrainā, sociālajā tīklā "Twitter" norādījis Rīgā izvietotā NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs Jānis Sārts.

09.53. Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludinājis daļēju mobilizāciju. Rīkojums stājas spēkā šodien, 21. septembrī. "Lai aizstāvētu mūsu dzimteni un [teritoriālo] nedalāmību, uzskatu par nepieciešamu atbalstīt Aizsardzības ministrijas un ģenerālštāba priekšlikumu veikt daļēju mobilizāciju," televīzijas uzrunā sacīja Putins.

09.21. Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien brīdināja valstis nepalikt neitrālām attiecībā uz Krievijas kara Ukrainā nosodīšanu, paziņojot, ka Maskavas iebrukums ir jauna imperiālisma forma.

Uzstājoties ANO Ģenerālajā asamblejā, Makrons arī uzsvēra, ka jebkuras sarunas par vairāk nekā sešus mēnešus ilgā kara izbeigšanu var būt veiksmīgas tikai tad, "ja tiek ievērota Ukrainas suverenitāte, atbrīvota tās teritorija un aizsargāta tās drošība".

08.03. Japānas premjerministrs Fumio Kisida otrdien pauda vilšanos par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes nespēju pienācīgi reaģēt uz Krievijas iebrukumu Ukrainā Maskavas veto tiesību dēļ, aicinot veikt reformas, kas ļautu ANO labāk aizstāvēt mieru un kārtību pasaulē.

Viņš uzsvēra, ka Krievijas iebrukums Ukrainā grauj ANO Statūtu filozofiju un principus, kā arī to, ka visām valstīm ir jāievēro tiesiskums. Krievija ir ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts ar veto tiesībām un ir noraidījusi kritiku par savu rīcību Ukrainā.

07.11. Plāni okupētajās Ukrainas teritorijās rīkot tā dēvētos referendumus par pievienošanos Krievijai liecina par Krievijas prezidenta Vladimira Putina izmisumu, paziņojis Igaunijas prezidents Alars Kariss. "Tas ir Putina izmisums, kas viņam liek organizēt viltus referendumus. Ja šīs blēņas būtu filmas scenārijs, tas šķistu neticams, bet tas īstenībā notiek!" tviterī ierakstījis Kariss.

04.38. Ukrainas Bruņotie spēki otrdien valsts dienvidos iznīcinājuši 213 krievu okupantus un vairāk nekā 40 Krievijas militārās tehnikas vienību, paziņoja Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".

03.46. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien komentēja Krievijas ieceri sarīkot okupētajās teritorijās tā sauktos "referendumus" par pievienošanos Krievijai, sakot, ka Ukrainas pozīcijas nemainīs "troksnis" vai kaut kādi paziņojumi no Krievijas.

"Šodien ir diezgan trokšņainas ziņas no Krievijas. Uz daudz jautājumu šajā sakarā. Bet kas īsti ir noticis? Kas izskanējis no tā, kas nav skanējis agrāk? Mūsu pozīcijas ir skaidras un labi zināmas. Tikai tam vajadzētu mūs interesēt. Nevis tam, kas skan kaut kur, bet tam, kas ir mūsu uzdevums," sacīja Zelenskis savā vakara videouzrunā.

02.00. Latvijas prezidents Egils Levits šodien uzrunās ANO Ģenerālo asambleju, savā runā uzsverot Krievijas atbildību par karu Ukrainā, informē Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane. Levits savā runā vērsīs valstu vadītāju uzmanību uz nepieciešamību panākt starptautiskās kārtības atjaunošanu un rosinās strādāt pie īpaša Starptautiska tribunāla izveides, kas izmeklētu Krievijas agresijas noziegumu Ukrainā.

01.32. Tallinā trešdien notiks ikgadējā Baltijas aizsardzības konference, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta karam Ukrainā un tā sekām Baltijas jūras reģiona valstīs.

00.12. Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums par tā sauktajiem "referendumiem" okupētajās Ukrainas teritorijās, ar kuru viņš būtu nācis klajā otrdienas vakarā, ir atlikts.

Krievijas televīzijas Pirmais kanāls un Krievijas valdības finansētais televīzijas tīkls RT bija ziņojuši, ka Putins nāks klajā ar šo paziņojumu otrdienas vakarā, bet pēc divām stundām dzēsa šo ziņu. "Telegram" kanāls "Baza" un biznesa ziņu portāls "Forbes" ziņoja, ka Putina paziņojumu parādīs trešdienas rītā.

00.10. Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs norādīja, ka medicīnas iestādes okupētajā Doneckas apgabala pilsētā Horļivkā ir ļoti noslogotas, jo tiek ievesti smagi ievainoti Krievijas karavīri. Turklāt no Hersonas apgabala uz īslaicīgi okupēto Doneckas apgabala teritoriju devušās divas lielas kravas automašīnas ar 1.armijas korpusa karavīru līķiem. Līķu skaits vēl nav precizēts, ziņoja ģenerālštābs.

Pasaulē

Ukrainas Galvenās izmeklēšanas pārvaldes Ternopiļas apgabala policija uzsākusi kriminālizmeklēšanu par iespējamiem vardarbības faktiem Ukrainas armijā. Pastāv pamatotas aizdomas, ka Ukrainas bruņoto spēku 211. pontonu tiltu brigādes komandieris Oļegs Poberežņuks pret saviem padotajiem piekopis vardarbību. Izmeklēšana sākta, balstoties uz izdevuma “Ukrainska Pravda” publikāciju "Inženieru ģimenes iebiedēšana, naudas izspiešana, nepotisms un citi 211. pontonu tiltu brigādes noslēpumi", ziņo “Radio Brīvā Eiropa” un “Radio Brīvība” ziņu platformā “Current Time”.

Svarīgākais