Ukrainas kara 209. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:44]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 20. septembrī. Ukraina jau septīto mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:44. Krievija nolēmusi nosūtīt Sīrijā izvietotās armijas vienības uz Ukrainu, otrdien sociālajā tīklā paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

"Neveiksmīgo slēptās mobilizācijas centienu dēļ Krievijas Federācijas militārā un politiskā vadība pieņēma lēmumu par 217.Izpletņlēcēju pulka vienību izvešanu no Sīrijas Arābu Republikas teritorijas un tālāku sagatavošanu pārvietošanai uz Ukrainas teritoriju," teikts paziņojumā.

21:26. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nosodījis Krievijas plānus rīkot "referendumus" okupētajās Ukrainas teritorijās, uzverot, ka tas būtu klajš starptautisko tiesību pārkāpums. Stoltenbergs brīdināja, ka tā ir kara tālāka eskalācija, un aicināja starptautisko sabiedrību nosodīt šo soli un palielināt savu atbalstu Ukrainai. Arī Baltais nams paziņojis, ka ASV nekad neatzīs Krievijas soļus Ukrainas teritorijas aneksijai. "Šie referendumi ir apvainojums suverenitātes un teritoriālās integritātes principiem, kas ir starptautiskās sistēmas pamatā," paziņoja Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.

20:03. Starptautiskajai sabiedrībai jāpiegādā vairāk ieroču Ukrainai, lai tā atbrīvotu savu teritoriju, reaģējot uz informāciju par plānotajiem "referendumiem" okupētajās Ukrainas teritorijās, paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV). "Acīmredzot Krievija virzās uz priekšu ar viltus referendumu organizēšanu Ukrainas okupētajās teritorijās. Starptautiskajai sabiedrībai šis solis ir jānoraida, jāseko vairāk sankcijām un Ukrainai jāiegūst vairāk ieroču, lai atbrīvotu savu teritoriju," norāda ministrs.

19:16. Pasākumiem enerģētikas jomā jāierobežo Krievijas spējas īstenot karadarbību, Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē norādījusi Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV). Padomes uzmanības centrā bija nepieciešamā atbalsta sniegšana Ukrainai, pasākumi, lai mazinātu enerģētikas krīzi, kā arī Eiropas nākotnes konferences ieteikumi.

18:22. Tallinā trešdien notiks ikgadējā Baltijas aizsardzības konference, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta karam Ukrainā un tā sekām Baltijas jūras reģiona valstīs. Konferences priekšvakarā Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa organizē pieņemšanu NATO, sabiedroto un sadarbības partneriem un aizsardzības un drošības politikas ekspertiem. "Krievijas karam Ukrainā ir daudz seku, no kurām visnozīmīgākās, protams, ir traģēdija miljoniem ukraiņu. Vienlaikus daudzi eiropieši ir sapratuši, ka viņiem ir jāgatavojas Krievijas militārai agresijai savā valstī. NATO strauji ir lēmusi par savaldīšanas un aizsardzības pozīciju stiprināšanu un apliecinājumiem austrumu dalībvalstu," sacīja konferences direktors Martins Hurts no Starptautiskais Aizsardzības un drošības centra (ICDS) Tallinā.

16.58. Krievijas parlamenta apakšpalāta otrdien apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz bargākus sodus karavīriem par savu pienākumu nepildīšanu. Labojumi Krievijas Kriminālkodeksā paredz bargus sodus par pavēļu nepildīšanu, dezertēšanu un padošanos ienaidniekam. Likumprojekts vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātā un jāparaksta prezidentam Vladimiram Putinam.

16.40. Slovēnija un Vācija vienojušās par militārās tehnikas apmaiņu, lai palīdzētu Ukrainai, ziņo avoti Slovēnijā. Slovēnija piegādās Ukrainai 28 vecos tankus "M-55S", pēc telefonsarunas ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu paziņoja Slovēnijas premjerministrs Roberts Golobs. Vācija savukārt nosūtīs Slovēnijai 35 smagās militārās mašīnas un piecus tankus, pirmdien paziņoja Slovēnijas valdība. Oficiāls apstiprinājums no Vācijas vēl nav saņemts.

16.00. Neskatoties uz Krievijas Federācijas plāniem rīkot pseidoreferendumus par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju, Ukraina turpinās tos atbrīvot, informēja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

15.35. Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, otrdien dodoties uz ANO Ģenerālo asambleju, solīja atbalstu valstīm, kas vissmagāk cieš Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara dēļ. "Krievijas agresijas kara brutalitāte un tā draudi miera kārtībai Eiropā mūs nav padarījuši aklus pret faktu, ka dramatiskās sekas ir jūtamas daudzos citos pasaules reģionos," sacīja Bērboka.

15.15. Pašpasludinātās "Luganskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" otrdien paziņoja, ka 23.-27.septembrī rīkos referendumu pār reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā. Par to paziņoja pašpasludināto "republiku" vadoņi Leonīds Pasečņiks un Deniss Pušiļins.

14.34. Krievijas armija gatavojas aizsardzības operācijām okupētajās teritorijās, veidojot līdz 3 aizsardzības līnijām, informē Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis ģenerālmajors Vadims Skibitckis.

13.55. Augsta ranga ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis sacīja, ka tiek apspriesta Rietumu tipa tanku pārvietošana uz Ukrainu, ziņo portāls "Pravda.com.ua".

13.39. Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrijs Meļniks pirmdien pauda nosodījumu Vācijas galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) delegācijas vizītei Krievijas okupētajos Ukrainas austrumos, norādot, ka tādējādi tiek atbalstīts Krievijas izvērstais karš. "AfD parlamentārieši apmeklēs Maskavas okupētos Ukrainas austrumus, atbalstot iznīcināšanas karu, ko īsteno Krievija," tviterī ierakstījis vēstnieks.

12.54. Pirmajā dienā pēc ierobežojumu Krievijas pilsoņiem iebraukt Baltijas valstīs un Polijā stāšanās spēkā Lietuvas robežsargi iebraukšanu valstī lieguši 26 Krievijas pilsoņiem, otrdien informēja Lietuvas Valsts robežsardzes dienestā. Dienesta priekšnieka vietnieks Antants Montvīds Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai sacīja, ka no pirmdienas pusnakts, kad spēkā stājās ierobežojumi, līdz otrdienas plkst.6 Lietuvā ieradies 1461 Krievijas pilsonis.

12.38. Kopš februāra beigām, kad Ukrainā sākās karš, Lietuvā darbu ir atraduši vairāk nekā 17 400 ukraiņu, kas ir aptuveni puse no visiem darbspējīgā vecuma bēgļiem no Ukrainas.

12.00. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans intervijā ASV telekanālam PBS atzina, ka viņam radies iespaids - Krievijas prezidents Vladimirs Putins karu Ukrainu grib izbeigt pēc iespējas ātrāk.

"Uzbekistānā es tikos ar prezidentu Putinu, un man ar viņu bija ļoti plašas diskusijas. Un viņš tiešām man apliecināja, ka viņš vēlas to izbeigt, cik vien drīz iespējams," atbildot uz PBS žurnālistes Džūdijas Vudrafas jautājumu par to, kā un cik drīz karš varētu beigties, sacīja Erdogans, minot tikšanos ar Putinu nule notikušā reģionālā samita gaitā.

11.13. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 54 810 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 160 iebrucēji, notriekta viena lidmašīna un pieci droni.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2216 tankus, 4724 bruņutransportierus, 1323 lielgabalus, 318 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 168 zenītartilērijas iekārtas, 252 lidmašīnas, 217 helikopterus, 925 bezpilota lidaparātus, 239 spārnotās raķetes, 3587 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 125 specializētās tehnikas vienības.

10.51. Paredzams, ka līdz rudens lietavām, kas nāk arvien tuvāk, Ukrainā saglabāsies divi galvenie karadarbības lauki - ziemeļos, ziemeļaustrumos Ukrainas spēki mēģinās ieņemt stratēģiski svarīgās pilsētas Limanu, Kreminnu un Svatovi, bet austrumos - likvidēt Krievijas placdarmu Doneckā, "'900 sekundes" prognozēja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku majors Jānis Slaidiņš.

10.02. Turcijas lielākā privātbanka "Iş Bankası" uz laiku apturējusi darbu ar Krievijas maksājumu sistēmas "Mir" kartēm, vēstī izdevums "Meduza", atsaucoties uz ziņu aģentūru "Bloomberg". Tāpat apkalpot Krievijas maksājumu kartes "Mir" pārtrauksu Turcijas banka "DenizBank".

09.17. Ukrainas armijas pretuzbrukums grauj Krievijas tā dēvēto elites vienību kaujas garu, kas jau tāpat ir vājš, kā arī izsauc paniku ietekmīgu Kremļa cilvēku vidū, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķi.

08.04. Līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu Latvijā no 37% pērn līdz 66% šogad ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri Krieviju vērtē negatīvi, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

"Krievija Latvijā saprotamu iemeslu dēļ vairs nav pārāk ieredzēta," sociālajos tīklos vēsta SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, norādot, ka šogad jūlijā veiktajā aptaujā tikai 20% atzina, ka tiem par Krieviju ir pozitīvs viedoklis. Vēl 15% respondentu nevarētu noformulēt savu viedokli.

07.11. Ja Krievija okupētajā Ukrainas Luhanskas apgabalā rīkos pseidoreferendumu, tas pavērs ceļu vispārējās mobilizācijas izsludināšanai Krievijā, uzskata Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

05.44. Ukrainas Hersonas apgabala varas iestādes aicina no okupācijas atbrīvoto apdzīvoto vietu iedzīvotājus evakuēties uz ziemas periodu, dodoties uz Aizkarpatu, Hmeļnickas un Žitomiras apgabaliem.

04.58. Ukrainas Bruņotie spēki valsts dienvidos pirmdien iznīcināja okupantu alternatīvas pārceltuves pār Dņepras upi un liellaivu ar okupantu karavīriem un tehniku. Pavisam dienas laikā tika likvidēti 90 Krievijas karavīri, 26 tehnikas vienības, munīcijas noliktava un divi droni, paziņoja Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".

"Mēģinājumi ierīkot alternatīvas pārceltuves pār Dņepru Nova Kahovkas un Kozackes rajonā neguva panākumus. Pārceltuves ierīkošana neizturēja uguns kontroli un apstājās. Liellaivai, kas bija piekrauta ar bruņojumu, tehniku un personālsastāvu, trāpīja ieroču uguns un tā papildināja okupantu zemūdens floti," teikts pavēlniecības ziņojumā sociālajā tīklā "Facebook".

02.52. Poļu lielākajai daļai ir pozitīva attieksme pret Ukrainas pilsoņu ilgstošu uzturēšanos Polijā, kas saistīta ar pilna apjoma karu Ukrainā, liecina aptauja, kuru veikusi starptautiskā socioloģisko pētījumu kompānija "Ipsos". 65% aptaujāto poļu uzskata, ka ukraiņu ilgstoša uzturēšanās Polijā būs ar pozitīvām sekām, bet 27% uzskata, ka sekas būs negatīvas.

00.10. Ukrainas IT armija ieguvusi visus " Vāgnera" algotņu personas datus, vēsta pravda.com.ua.

"Mums ir visi algotņu personas dati! Katrs bende, slepkava un izvarotājs saskarsies ar bargu sodu. Atriebība ir neizbēgama!" savā Telegram kanālā raksta digitālās transformācijas ministrs Mihails Fjodorovs.