EP ieskatā Ungāriju vairs nevar uzskatīt par pilntiesīgu demokrātiju

© Pixabay

Eiropas Parlamenta (EP) ieskatā Ungāriju vairs nevar uzskatīt par pilntiesīgu demokrātiju, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Viņš norāda, ka EP nosoda Ungārijas valdības "tīšos un sistemātiskos centienus" graut Eiropas vērtības un pieprasa progresu līguma par ES darbību 7.panta procedūras piemērošanā.

Līguma par ES darbību 7.pants nosaka, ka ES Padome pēc trešdaļas dalībvalstu, EP vai Eiropas Komisijas (EK) pamatota priekšlikuma, saņēmusi EP piekrišanu, ar četru piektdaļu tās locekļu balsu vairākumu var konstatēt, ka ir droša varbūtība, ka kāda dalībvalsts varētu nopietni pārkāpt 2.pantā minētās vērtības - tiesības, brīvības un principus.

Pirms nākt klajā ar šādu konstatāciju, ES uzklausa attiecīgo dalībvalsti un, pieņemot lēmumu saskaņā ar to pašu procedūru, var šai dalībvalstij adresēt ieteikumus. ES Padome pastāvīgi pārbauda, vai pamatojums, uz kura balstīta konstatācija, vēl aizvien ir spēkā.

Eiropadome pēc trešdaļas dalībvalstu vai EK priekšlikuma un ar EP piekrišanu var ar vienprātīgu lēmumu konstatēt, ka kāda dalībvalsts vairākkārt nopietni pārkāpusi minētās vērtības, iepriekš aicinot attiecīgo dalībvalsti izteikt savu viedokli.

Ja tiek konstatēti pārkāpumi, tad ES Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var nolemt attiecīgai dalībvalstij uz laiku atņemt dažas tiesības, kas izriet no Līgumu par ES piemērošanas konkrētai dalībvalstij, tostarp šīs dalībvalsts valdības pārstāvja balsstiesības ES Padomē. To īstenojot, ES Padome ņem vērā iespējamās sekas, ko šāda tiesību atņemšana var radīt attiecībā uz fizisku un juridisku personu tiesībām un pienākumiem.

Krastiņš uzsver, ka izlēmīgas ES rīcības trūkums ir veicinājis Ungārijas kļūšanu par hibrīdu vēlēšanu autokrātijas režīmu, tas ir, sistēmu, kurā gan notiek vēlēšanas, bet netiek ievērotas demokrātiskās normas un standarti, veidošanos, saka EP deputāti.

Ceturtdien pieņemtais ziņojums, par kuru balsoja 433 deputāti, 123 balsojot pret un 28 atturoties, papildina ziņojumu, ar kuru EP 2018.gadā uzsāka LES 7.panta piemērošanu. Tas uzskaita 12 jomas, kurās EP ir bažas, un demonstrē, kā stāvoklis attiecībā uz ES līguma 2.pantā nostiprināto vērtību ievērošanu kopš 2018.gada Ungārijā ir pasliktinājies, pateicoties "tīšiem un sistemātiskiem Ungārijas valdības centieniem" un ES rīcības trūkumam.

EP pauž nožēlu par ES Padomes nespēju panākt nozīmīgu progresu, lai apturētu demokrātijas izzušanu Ungārijā.

EP deputāti uzsver, ka LES 7 panta 1.punktā nav prasīta dalībvalstu vienprātība, lai konstatētu ES vērtību nopietna pārkāpuma risku un sniegtu konkrētus ieteikumus ar termiņiem to īstenošanai. Viņi arī uzsver, ka jebkāda turpmāka ES Padomes kavēšanās attiecībā uz 7.panta procedūras piemērošanu "tiks pielīdzināta tiesiskuma principa pārkāpumam no pašas ES Padomes puses".

EP deputāti mudina EK izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, jo īpaši Tiesiskuma nosacījumu regulu. Ņemot vērā, ka pašlaik ES vērtības īpaši apdraud Krievijas karš pret Ukrainu un darbības, ko Krievija veic pret ES, viņi arī aicina EK atturēties no Ungārijas Atveseļošanas un noturības plāna apstiprināšanas, kamēr Ungārija nebūs pilnībā izpildījusi visus Eiropas Pusgada ieteikumus tiesiskuma jomā un īstenojusi visus attiecīgos ES Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus.

Tāpat EK aicina nepiešķirt ES finansējumu kohēzijas politikas programmām, kuras veicina ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu vai tiesiskuma pārkāpumus, kā arī nelokāmāk piemērot Kopīgo noteikumu regulu un Finanšu regulu, lai novērstu ES līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu politisku motīvu dēļ.

EP deputāti pauž bažas par vairākām politikas jomām: konstitucionālās sistēmas un vēlēšanu sistēmas darbība, tiesu neatkarība, korupcija un interešu konflikti, vārda brīvība, tostarp mediju plurālisms. Problemātiska ir arī akadēmiskā brīvība, reliģiskās pārliecības brīvība, biedrošanās brīvība, tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi, tostarp lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, nebināru personu, interseksuāļu un kvīru (LGBTIK) tiesības, minoritāšu tiesības, kā arī migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu pamattiesības.