Meksikā saasinājušās cīņas narkotiku karteļu starpā

© AP/Scanpix/Leta

Meksikas Pārstāvju palāta trešdien atbalstījusi armijas iesaisti patrulēšanā uz ielām līdz 2028.gadam, raisot bažas par prezidenta centieniem militarizēt sabiedrisko drošību.

Pagājušajā nedēļā Senāts atbalstīja kontroles piešķiršanu armijai pār militāro policiju, kas tika izveidota 2019.gadā.

Karavīri jau patrulē Meksikas ielās. Bija plānots, ka šī kārtība saglabāsies līdz 2024.gadam, bet tagad tā pagarināta līdz 2028.gadam. Pagarinājumu atbalstīja 335 deputāti. Pret to balsoja 152.

Pēdējā laikā Meksikā saasinājusies vardarbība un cīņas narkotiku karteļu starpā. Pagājušajā mēnesī Gvanahvato un Halisko štatos nakts laikā tika aizdedzināti vismaz 20 veikali.

Valdošās partijas "Morena" ("Nacionālās atdzimšanas kustība") apakšpalātas koordinators Ignacio Miers norādīja, ka armijas pastāvīgā klātbūtne ielās garantēs ģimeņu drošību un veicinās miera un klusuma atgūšanu.

Tomēr opozīcijas pārstāvis Horhe Romero uzskata to par politisku soli.

"Civilā policija nav šīs valdības interesēs. To interesē pilsoņu drošības militarizācija," sacīja Romero.

Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors, kandidējot uz prezidenta amatu 2018.gadā, solīja atgriezt karavīrus kazarmās, bet vēlāk paziņoja, ka mainījis savu nostāju, lai cīnītos ar organizēt noziedzību.

Pasaulē

Eksperimentālā hiperskaņas vidējā darbības rādiusa raķete, ko Krievija ceturtdien raidīja uz Ukrainu, neietekmēs ne kara gaitu, ne NATO atbalstu Kijivai, ceturtdienas vakarā uzsvēra Ziemeļatlantijas alianse.

Svarīgākais