Piektdien veiktās neoficiālās nobalsojušo vēlētāju aptaujas liecina, ka īri atkātotajā referendumā atbalstījuši Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgumu, raisot bloka līderu cerības nostiprināt ES pozīcijas pasaulē.
Šķiet, ka šoreiz vēlētāji ieklausījušies politiķu un vadošo uzņēmēju brīdinājumos, ka vēl viens negatīvs balsojums var izraisīt ārvalstu investīciju aizplūšana un novest pie Īrijas pašizolācijas, lai gan šobrīd valstij nākas cīnīties ar dziļāko ekonomikas lejupslīdi, kuru pieredzējusi kāda no rietumvalstīm.
Kāds avots valdošajā partijā, kurš atteicās nosaukt savu vārdu, jo manuālā balsu skaitīšana sākas tikai sestdien plkst. 10.00 pēc Latvijas laika, izteicās, ka oficiālie referenduma rezultāti apliecinās to pašu, ko liecina nobalsojušo vēlētāju aptaujas - aptuveni 53% Īrijas vēlētāju šoreiz būs teikuši "Jā" tā dēvētajam ES reformu līgumam.
Viņš piebilda, ka līguma atbalstītāju nometnei par labu nācis vēlētāju aktivitātes pieaugums piektdienas vakarā, īpaši vidusšķiras apdzīvotajos Dublinas rajonos.
Arī kāds opozīcijas pārstāvis atzina, ka ir lielas izredzes uz pozitīvu balsojumu.
"Skaitļi "Jā" pusei ir ļoti iedvesmojoši," sacīja opozīcijā esošās partijas "Fine Gael" vēlēšanu kampaņu direktors Billijs Timinss, kura organizētās aptaujas liecina, ka 60% īru referendumā balsojuši par Lisabonas līguma ratifikāciju, kamēr to noraidījuši 40%.
Pirmās ziņas par balsu skaitīšanas rezultātiem gaidāmas dažas stundas pēc balsu skaitīšanas sākuma.
Dublinas centrā līdz plkst. 23.00 pēc Latvijas laika, stundu pirms balsošanas beigām, vēlētāju aktivitāte sasniedza 57%, un analītiķi uzskata, ka, vēlētāju aktivitātei pārsniedzot 50%, uzvaru jāgūst Lisabonas līguma atbalstītājiem.
Taču amatpersonas brīdina, ka arī pagājušā gada jūnija referendumā vēlētāju aktivitāte bija relatīvi augsta un ka arī šoreiz daļa īru tautas nobalsošanu varētu izmantot, lai paustu protestu pret nepopulāro valdību.