Lielbritānijas karalis Čārlzs III savā darbībā būs piesardzīgs un turpinās kopt savas mātes karalienes Elizabetes II aizsāktās tradīcijas, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Viņa skatījumā, Čārlza kļūšana par karali nenesīs radikālas pārmaiņas ne iekšpolitiski, nedz arī ārpolitiski. Iespējams, ka Lielbritānijas karalis aktīvāk pievērsīsies tiem darbiem, kurus savas veselības un vecuma dēļ nevarēja īstenot karaliene Elizabete.
Kā liecina aptauja portālā "yougov.co.uk", šī gada maijā seši no desmit britiem jeb 62% uzskatīja, ka Lielbritānijā arī turpmāk vajadzētu būt monarhijai, savukārt 22% uzskatīja, ka valstij būtu jāpāriet uz vēlētu valsts galvu.
Skudra domā, ka Lielbritānijas sabiedrībā kopumā valda diezgan republikāniski noskaņojumi. Lai gan aptaujas liecina, ka briti atbalsta monarhijas saglabāšanu, tās iedzīvotāju daļas pārsvars, kas to pilnībā atbalsta, neesot pārāk liels.
"Tas gan nenozīmē, ka tas draud ar tādām sekām, ka Čārlzs būs pēdējais Lielbritānijas karalis. Tomēr jāņem vērā, ka šis atbalsts lielā mērā ir karalienes nopelns. Iespējams, ka līdz ar Čārlza kļūšanu par karali, lielāku lomu sāks spēlēt princis Viljams. Čārlzs, manuprāt, mēģinās rīkoties tā, lai karaļnamu joprojām cienītu sabiedrības vairākums," sacīja profesors.
Jautāts, vai jaunais Lielbritānijas karalis iemantos tādu pašu autoritāti kā karaliene Elizabeti, Skurda atzīmēja, ka tādu autoritāti viņa ieguva 70 valdīšanas gadu laikā, bet Čārlzs tika tagad ir kļuvis par karali. Viņš norādīja, ka karaļa tēls iepriekš nebija pārāk nopietns, ņemot vērā peripetijas Čārlza personīgajā dzīvē. Patlaban karaļa galvenais uzdevums ir nekļūt pārprastam ar kādām nepārdomātām rīcībām.