Baltkrievija un Krievija jebkurā brīdī atkal var mēģināt ar nelegālo imigrantu palīdzību destabilizēt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, brīdinājusi Čehija, kas šobrīd pilda bloka prezidējošās valsts pienākumus.
Pastāv "pastāvīgi klātesošs" nelegālo imigrantu "instrumentalizācijas risks", teikts dokumentā, ko pirms nedēļas Prāga nosūtījusi pārējām dalībvalstīm un kas nonācis tīmekļa izdevuma "EUobserver" rīcībā.
"Daudzi avoti Polijas un Lietuvas varasiestādēs vēsta, ka pieaug mēģinājumu skaits nelegāli šķērsot robežu, ko izdara afrikāņu migranti, kuri uz laiku uzturas Krievijā pirms doties uz ES caur Baltkrieviju," norādīts dokumentā. "Migrantu plūsmu veicina Krievijas vīzu politika attiecībā uz zināmām Āfrikas izcelsmes valstīm."
Šogad līdz šim konstatēti tikai 752 nelegālas robežšķērsošanas gadījumi, taču Polija, Lietuva un Latvija atvairījušas 14 613 nelegālos imigrantus, nepieļaujot robežas šķērsošanu, un tas apliecina, ka saglabājas liela iespēja, ka nelegālo imigrantu plūsma uz ES atkal pieaugs, brīdina Prāga.
2021.gadā Baltkrievijas totalitārais režīms apzināti mēģināja organizēt masveida nelegālo imigrantu plūsmu uz Eiropas Savienību (ES), lai destabilizētu situāciju tās robežvalstīs, īpaši Polijā un Lietuvā, kā arī zināmā mērā Latvijā, lai atriebtos par to izrādīto atbalstu baltkrievu opozīcijai.
Turcija un Maroka attiecīgi 2020. un 2021.gadā līdzīgu taktiku piekopa pret Grieķiju un Spāniju.
Čehija vienlaikus sagatavojusi jaunu ES tiesisko normu paketi, kas paredz piešķirt bloka robežvalstīm tiesības apturēt ierastās patvēruma piešķiršanas procedūras gadījumos, ja izceļas līdzīgas krīzes.
Prāgas sagatavotais projekts paredz, ka dalībvalstīm būs tiesības pieņemt patvēruma pieprasījumus tikai īpaši noteiktos punktos pie robežas.
Dalībvalstīm paredzētas arī tiesības aizturēt nelegālos imigrantus līdz pat 20 nedēļām - četras nedēļas, kamēr tiek pieņemti patvēruma pieprasījumi, un 16 nedēļas, kamēr tie tiek izskatīti.
Projektā paredzēta arī paātrināta izraidīšanas procedūra.
Cita starpā dokumentā norādīts, ka pret faktisko robežu starp Kipru un starptautiski neatzīto Ziemeļkipras Turku Republiku (ZKTR) jāizturas tāpat, kā pret ES robežu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Čehijas priekšlikumus paredzēts apspriest ceturtdien ES diplomātu sanāksmē.