Kopš kara sākuma Krievija ar energoresursu eksportu nopelnījusi iespaidīgu summu; pat vairāk nekā pērn

Sešos mēnešos pēc Ukrainas kara sākuma Krievija ar energoresursu eksportu nopelnījusi 158 miljardus eiro, liecina vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) dati.

Vienlaikus CREA aicina noteikt efektīvākas sankcijas Krievijai, jo tās īstenotais uzbrukums Ukrainai izraisījis naftas, gāzes un ogļu cenu kāpumu.

"Fosilo degvielu cenu straujais kāpums nozīmē, ka Krievijas pašreizējie ienākumi krietni pārsniedz pagājušā gada līmeni, lai arī šīgada eksporta apmērs ir samazinājies," skaidro Somijā bāzētā organizācija.

CREA pētījumā teikts, ka Eiropas Savienība (ES) sešos mēnešos pēc Ukrainas kara sākuma bijusi lielākā Krievijas fosilo degvielu eksportētāja, šim eksporta apmēram veidojot 85,1 miljardu eiro.

ES seko Ķīna (34,9 miljardi eiro) un Turcija (10,7 miljardi eiro).

Lai arī ES ir pārtaukusi iegādāties Krievijas ogles, tā vien pakāpeniski nosaka aizliegumu Krievijas naftai un nav noteikusi ierobežojumus dabasgāzes importam, norāda CREA. Taču organizācija skaidro, ka ES noteiktais aizliegums Krievijas ogļu importam bijis efektīvs, jo Krievijas ogļu eksports nokrities līdz zemākajam līmenim kopš kara sākuma.