Izskanējušas vairākas versijas par Baltijas jūrā iekritušo lidmašīnu

© f64.lv, Dāvis Ūlands

Noslēpumaina avārija Baltijas jūrā sākās ar vēl mistiskāku lidmašīnas lidojumu pāri Eiropai. Aviācijas eksperti apspriež vairākas versijas par notikušo.

Portāls NRA jau rakstīja, ka privātā lidmašīna vakar pacēlās no Čeresas Spānijas dienvidos un devās uz Vācijas pilsētu Ķelni. Taču lidojums beidzās katastrofāli - lidmašīna iegāzās jūrā netālu no Ventspils.
Ārvalstu mediji vēsta, ka virs Spānijas sakari ar lidmašīnu pazuduši, lai gan ziņas par spiediena problēmām lidmašīnā bijušas jau iepriekš.

"Ja tiešām tas bija ziņojums par tehniskām problēmām spiediena sistēmā, un, ja patiešām piloti ziņoja par to lidojuma dispečeriem, būtībā nav nekāda iemesla, kāpēc viņiem būtu bijis jāturpina lidojums lielā augstumā, viņiem vajadzēja nolaisties," TV3 Lietuva stāsta aviācijas eksperts Vidas Kaupelis. Viņš gan pieļauj, ka varbūt pilots to nepaspēja izdarīt, jo zaudēja samaņu.
Bet lidmašīna turpināja lidojumu. Lidmašīna veica vēl divus pagriezienus, vienu Parīzē un otru Ķelnē.

"Lidmašīna lidoja tā, kā bija ieprogrammēts. Lidojumu kontrolē lidmašīnas autopilots," skaidroja V. Kaupelis.
Zviedrijas mediji publicēja arī sava glābšanas centra brīdinājumus kuģiem pie Gotlandes. Kuģi svētdien tika brīdināti, ka netālu no Gotlandes salas lido bīstama lidmašīna ar 4 pasažieriem. Vācu prese raksta, ka iznīcinātāju piloti, tuvojoties lidmašīnai, neredzēja tajā nevienu cilvēku. Gaisa satiksmes vadības centru speciālisti aprēķināja, cik tālu lidmašīnā var aizlidot ar esoši degvielu, un prognozēja, kur lidmašīna varētu nokrist. Turp tika nosūtīti kuģi, un pacēlās zviedru lidmašīna.
Dāņu piloti esot savām acīm redzējuši, kā lidmašīna ap pulksten 8 vakarā iekrīt jūrā.
“Viens iemesls ir veselības problēmas, otrs - tehniskas problēmas ar spiediena sistēmu lidmašīnā. Ja tā sabojājas, ir noteiktas procedūras, kas ir jādara, proti, lidmašīnai jāsamazina augstums, apkalpei jālieto skābekļa maskas. Ja tas netiek darīts pareizi, samaņa tiek zaudēta ļoti ātri”, stāsta V. Kaupelis.

Video