Lietuvā celta civilprasība pret Gorbačovu. Kas tagad būs atbildētājs?
Tiesa Viļņā lems par otrdien Maskavā mirušā bijušā Padomju Savienības prezidenta Mihaila Gorbačova tiesību pārmantotāju civilprasībā par viņa atbildības atzīšanu saistībā ar par 1991.gada 13.janvāra notikumiem Viļņā.
"Lēmums par pēctecību tiks pieņemts atbilstoši Civilprocesa kodeksa 48.pantam," trešdien ziņu aģentūrai BNS sacīja Viļņas pilsētas apgabaltiesas preses pārstāvis Aurims Žukausks.
"Ja tiesību pārmantotāja noteikšana nebūs iespējama, lieta tiks slēgta," viņš piebilda.
Lietuvā tiesību pārmantotāji ierasti ir nelaiķa tuvinieki. Gorbačovam ir meita un divas mazmeitas.
Maijā Viļņas pilsētas apgabaltiesa nosūtīja civilprasības dokumentus Krievijas Ārlietu ministrija, lūdzot tos nodot Gorbačovam.
"Nav informācijas par dokumentu izsniegšanu," atzina Žukausks.
Lietuvā 1991.gada janvāra notikumos nogalināto cilvēku tuvinieki līdz pat viņa nāvei mēģināja panākt Gorbačova saukšanu pie atbildības.
Upuru tuvinieki uzstāj, ka Lietuva nav spējusi izvērtēt un pienācīgi izmeklēt toreizējā Padomju Savienības līdera iesaisti notikumos.
Šogad četru tolaik bojāgājušo - Vida Macjuleviča, Aļģimanta Petra Kavoļuka, Virgīnija Druska un Apolināra Juoza Povilaiša - tuvinieki iesniedza tiesā prasību, lai panāktu, ka tiek atzīta Gorbačova kā toreizējā PSRS vadītāja atbildība par 1991.gada 13.janvāra notikumiem Viļņā, jo viņš tolaik kontrolēja padomju bruņotos spēkus, bet nerīkojās, lai novērstu starptautisku agresijas noziegumu.
Prokuratūra atteicās noteikt Gorbačovam īpašā liecinieka statusu krimināllietā par 1991.gada traģiskajiem notikumiem Viļņā.
2017.gadā Viļņas apgabaltiesa nosūtīja Gorbačovam pavēsti par liecības sniegšanu īpašā liecinieka statusā kolektīvajā prāvā, tomēr Krievija atteicās pavēsti nodot Gorbačovam.
Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāki simti cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.