„Nieru māsas” iznāk no cietuma

ASV Misisipi štatā no cietuma ir iznākušas divas māsas, kuru sods tika atcelts pēc tam, kad viena no viņām piekrita otrai ziedot savu nieri.

Abas māsas cietumā bija pavadījušas 16 gadus. Džeimijas Skotas nieru kaites dēļ viņai ik dienas bija nepieciešams veikt dialīzi, kas gadā izmaksā aptuveni 200 tūkstošus dolāru. Viņa kopā ar māsu Gleidīsu 1994. gadā tika notiesāta par dalību bruņotā laupīšanā — toreiz viņu guvums bija nieka 11 dolāri. Abām tika piespriests mūža ieslodzījums.

Misisipi štata gubernators Heilijs Bārbors piekrita māsas atbrīvot, ja Gleidīsa viena gada laikā ziedos māsai nieri. Ideja par šādu operāciju bija radusies pašai Gleidīsai, kura, pamatojoties uz savu gatavību ziedot, bija lūgusi apžēlošanu.

Štata gubernators atzinis, ka notiesātās pašlaik vairs nav drauds sabiedrībā. Jau 1994. gadā, kad viņas tika notiesātas, izskanēja viedoklis, ka sods ir pārlieku bargs, jo viņu nodarītais kaitējums bija neliels un abām iepriekš nebija bijis konfliktu ar likumu.

Māsas gan pilnībā brīvību atguvušas neskaitās, un par režīma pārkāpumiem tur var atkal nonākt atpakaļ. Viņām, piemēram, būs regulāri jāatskaitās varasiestādēm par savu atrašanās vietu.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais