Patlaban nevar redzēt pieķeres punktus tam, lai starp Ukrainu un Krieviju varētu sākties miera sarunas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Bruņojuma kontroles dienesta priekšnieks pulkvedis Ēriks Naglis.
Pus gadu pēc kara sākuma ir acīmredzams, ka Krievijai nav izdevies īstenot ātro karu un Ukraina joprojām varonīgi un pašaizliedzīgi aizstāvas. Patlaban galvenie karstākie punkti aizvien ir Doneckas apgabals, Ukrainas dienvidi, Hersonas apgabals un Harkivas apkārtne, vērtēja eksperts.
Neskatoties uz kādiem taktiskiem Krievijas karaspēka panākumiem šajos sektoros, Ukrainas armija notur savas aizsardzības pozīcijas, savukārt Krievija lēnām zaudē stratēģisko iniciatīvu un uzbrukuma tempu. "Notiek mīņāšanās uz vietas. Ukraina arvien veiksmīgāk un vairāk sāk apdraudēt Krievijas aizmuguri - notikumi Krimas pussalā, uzbrukumi dažādiem Krievijas militārajiem objektiem," norādīja Naglis.
Pulkveža vērtējumā tas, ka Ukraina publiski neatzīst uzbrukumus Krievijas militārajiem objektiem, ir pareizi, jo, tā kā Krievija Krimu uzskata par savu teritoriju, viņu ieskatā tas vērtējams kā tiešs uzbrukums savai teritorijai.
Neraugoties uz to, ka militārais uzbrukums ilgst jau pus gadu, patlaban nevar redzēt taustāmus pieķeres punktus tam, lai valstis sēstos pie sarunu galda, uzskata Naglis. Ukraina patlaban ar veiksmīgo aizstāvēšanos ir pārliecībā, ka tā uzvarēs militārā ceļā, savukārt Krievijai piekāpšanās Ukrainai nozīmētu lielu pļauku sejā, jo tas savukārt nozīmētu atzīt savu neveiksmi, un maz ticams, ka Kremlis uz to ir gatavs tagad.