Ja Eiropas Savienība (ES) nespēs vienoties apturēt tūristu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, Lietuvas amatpersonas ierosinās reģionālā līmenī aizliegt iebraukšanu Krievijas pilsoņiem ar jau izsniegtām vīzām, otrdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
"Vispirms mēs meklējam Eiropas līmeņa risinājumu, jo tas ir visilgtspējīgākais un juridiski pareizākais," Landsberģis sacīja žurnālistiem pēc Seima Ārlietu komitejas sanāksmes.
"Ja tāds risinājums netiks atrasts, mēs neizslēdzam iespēju meklēt reģionālu ierosinājumu, kas ietvertu Baltijas valstis, Poliju un iespējams arī Somiju," teica politiķis.
Ņemot vērā, ka Lietuvas parlaments Krieviju ir atzinis par valsti, kas pastrādā genocīdu un atbalsta terorismu, ES robežas vajadzētu slēgt Krievijas pilsoņiem ceļošanai uz bloku tūrisma nolūkā, klāstīja Lietuvas ārlietu ministrs.
Viņš uzsvēra, ka humānās vīzas arī turpmāk tiks izsniegtas Krievijas un Baltkrievijas režīmu vajātiem cilvēkiem un viņu ģimenes locekļiem.
Kā paskaidroja Lietuvas ārlietu ministrs, reģionāls risinājums, kas ietvertu ES dalībvalstis, kurām ir robeža ar Krieviju, varētu līdzināties tam, kuru vienpusēji jau ieviesusi Igaunija.
"Domāju, ka tas būtu līdzīgs tam, par ko pašlaik runā Igaunija, kura liedz iebraukšanu noteiktām cilvēku grupām, kuru ielaišana rada šaubas par atbilstību nacionālajām drošības interesēm," klāstīja Landsberģis.
Viņaprāt, ES robežsargiem katram Krievijas ceļotājam ir jājautā par ceļojuma galamērķi un varētu arī jautāt par attieksmi pret Kremļa rīcību Ukrainā.
"Robežsargam ir tiesības jautāt, vai persona atbalsta karu Ukrainā un kam pieder Krima," paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs. "Ja Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas vai Polijas robežas šķērsotājs saka, ka, viņaprāt, Krima nav okupēta, varam pieņemt, ka šādas personas ielaišana neatbilst nacionālās drošības interesēm," viņš paskaidroja.
"Lietuva to var darīt vienpusēji. Tomēr, manuprāt, tādi pasākumi ir iedarbīgi tikai tad, ja tie ir vismaz reģionāls risinājums," piebilda Landsberģis.
Viņš atgādināja, ka sankciju dēļ ir apturēta gaisa satiksme ar Krieviju, tādēļ Lietuva, Latvija, Igaunija, Somija un Polija ir galvenais maršruts, kā krievi un baltkrievi var doties uz Eiropu.
"Pamatā visi tūristi ierodas pa sauszemi caur šīm valstīm. Citi maršruti ir ar lidmašīnu caur Stambulu, Dubaiju un Erevānu," teica Landsberģis, piebilstot, ka ceļojot caur vairākām valstīm Krievijas tūristi var nonākt Eiropā, tomēr tādu ceļu izvēlas neliels skaits ceļotāju.
"Reģionāls risinājums acīmredzami būtiski samazinātu ceļotāju skaitu," viņš pieļāva.
Lietuvas ārlietu ministra vērtējumā, vissarežģītāk ir vienoties par tehniskiem jautājumiem.
"Mēs vēlamies, lai gadījumā, ja tiks panākta vienošanās, noteikumi tiek piemēroti vienlīdzīgi. Citiem vārdiem sakot, personai, kurai liegta iebraukšana Igaunijā, Latvijā vai Lietuvā netiks sniegta cita atbilde," Landsberģis paskaidroja.
Gaidāms, ka reģiona valstu ministru pirmā sanāksme par šo jautājumu nākamnedēļ notiks Prāgā. Čehija pašlaik ir ES prezidējošā valsts un ir pieļāvusi, ka bloks sankciju paketē pret Maskavu varētu iekļautu visaptverošu vīzu aizliegumu visiem Krievijas pilsoņiem.
Landsberģis piebilda, ka vēl gaidāms lēmums par to, vai tādu aizliegumu attiecināt arī uz Baltkrievijas pilsoņiem.
"Redzam atšķirību starp abu valstu pilsoņu attieksmi pret karu," atzina Lietuvas ārlietu ministrs, paskaidrojot, ka liela daļa Baltkrievijas pilsoņu ir uzskatāma par sava režīma gūstekņiem, nevis aktīviem režīma un tā rīcības atbalstītājiem.
No otras puses, kā atzina Landsberģis, nebūtu godīgi, ja tiem baltkrieviem, kuri draudu dzīvībai dēļ pametuši dzimteni, jāskatās Minskas režīmu atbalstoša uzņēmēja atpūta Lietuvā, lai gan viņa bizness ir pakļauts starptautiskām sankcijām.