Narvas pašvaldības vadītāja aicina kompensēt padomju pieminekļu atņemšanu

Narvas pašvaldības vadītāja Katri Raika nav pārsteigta par padomju laika pieminekļa - tanka pēkšņo pārvietošanu, tomēr aicināja domāt par to, kā kompensēt pieminekļu atņemšanu vietējiem iedzīvotājiem, lai gan līdz šim būtiski incidenti pieminekļu demontāžas vietās nav konstatēti.

Intervijā laikrakstam "Postimees" viņa atzina, ka pašlaik galvenokārt domā par nākotni un to, ko cilvēkiem piedāvāt atņemtā vietā.

"Nevaru izlikties, ka esmu pārsteigta," paziņoja Raika, kura vēl pirmdien ieteica Igaunijas valdībai uz laiku apturēt lemšanu un dot Narvas pašvaldībai vairāk laika pēc tam, kad pirmdienas sēdē tā nespēja izlemt par tanka pārvietošanu.

Narvas mēre sacīja, ka jebkurā gadījumā tanka demontāžai vairs nebija atlicis ne piemērots brīdis, ne piemērots veids.

Raika klāstīja, ka ar valdības lēmumu pārvietots tiek ne tikai "T-34", bet arī citi pieminekļi Austrumviru apriņķī, piemēram, piemineklis desanta izkāpšanai Merikilā un tā dēvētais piemineklis "Trīs bajonetes", kas uzbūvēts pagājušā gadsimta 80.gados.

"Tā ir liela operācija, un vēlu tās veicējiem spēku un Narvas iedzīvotājiem pacietību," piebilda pašvaldības vadītāja.

Raika teica, ka nebaidās no šodienas, bet gan gatavojas tanka pārvietošanas sekām.

"Es to saucu par depresiju, tukšumu cilvēku skatienā," sacīja mēre, piebilstot, ka etniskajiem igauņiem ir grūti saprast, cik daudzas pārmaiņas krievvalodīgie piedzīvojuši kopš Krievijas visaptveroša iebrukuma Ukrainā sākuma, piemēram, ir noteikts datums pārejai uz mācībām tikai igauņu valodā un ir diskusijas par balsstiesībām.

"Pieminekļi ir pārmaiņu materializācija, kuru fiziski var sajust. Dzīvē nav sarežģītāka konflikta par vērtību konfliktu, kādu piedzīvojam tagad," Raika teica, runājot par Otrā pasaules kara beigām par kurām abas etniskās kopienas nespēj rast kompromisu.

Raika informēja, ka cilvēki Narvā saprot, cik briesmīgs ir karš Ukrainā, tomēr viņi nespēj to skaļi pateikt un viņiem grūti to pieņemt.

Mēre atkārtoti pauda iepriekš izteikto, ka Austrumviru apriņķa, kur ir liela krievvalodīgo kopiena, iedzīvotājiem kaut kas ir jāsaņem pretī, bet pagaidām piemērotu plānu viņa neesot dzirdējusi.

"Jautājums ir, kā mēs iesim uz priekšu, kādu kopsaucēju mēs meklējam? Nevar visu laiku tikai atņemt, ir jādod kaut kas arī pretī," viņa klāstīja.

Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta Austrumu prefektūras vadītājs Tarvo Krūbi ziņu aģentūrai BNS apliecināja, ka pagaidām situācija Narvā un pieminekļu tuvumā ir mierīga, tomēr policija saglabā modrību.

"Varam runāt tikai par vienu gadījumu, kur policija atklāja personu, kas tanka tuvumā gatavojās palaist bezpilota lidaparātu," informēja policijas pārstāvis. Personai tika lūgts neturpināt darbības, un sabiedriskās kārtības pārkāpums netika konstatēts.

"Ir darbadiena, cilvēki ir darbā un ir daudz darāmā. Bet, kad darbadiena beigsies, ir atpūtas laiks, laikapstākļi ir labi, cilvēki iziet ārā un veikalos ir pieejams alkohols," viņš sacīja.

Krūbi informēja, ka policija pieminekļu līdzšinējo atrašanās vietu atstās, tiklīdz būs pabeigti demontāžas un sakopšanas darbi, tomēr viņš uzsvēra, ka policija ir gatava jebkādiem scenārijiem un aicināja ikvienu būt saprātīgam un ievērot policijas norādes.

Jau vēstīts, ka ar valdības lēmumu otrdien sākta padomju laika pieminekļu demontāža un pārvietošana Narvā un tās apkaimē.

Valdība, kas lēmumu padomju pieminekļu demontāžu sākt Narvas apkaimē pamatoja ar to, ka tur ir vislielākās situācijas saspīlējuma iespējas.