Latvijas un Somija sadarbojas valsts aizsardzības un obligātā militārā dienesta īstenošanā

Latvijas un Somijas pārstāvji vienojušies turpināt sadarbību visaptverošas valsts aizsardzības un obligātā militārā dienesta īstenošanā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Latvijas Aizsardzības, Iekšlietu, Veselības, Labklājības un Tieslietu ministriju eksperti Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Baibas Bļodnieces (AP) vadībā Helsinkos, Somijā, iepazinušies ar Somijas pieredzi obligātā militārā dienesta, alternatīvā dienesta un visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanā.

Vizīti organizēja Somijas Drošības komiteja, un tās laikā Latvijas delegācija tikās arī ar Somijas Veselības, Aizsardzības un Iekšlietu ministriju, kā arī ar Helsinku Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta ekspertiem.

Kā skaidroja Somijas Drošības komitejas pārstāvji, tās loma ir noteikt stratēģiskus uzdevumus citām iestādēm rīcībai krīzes situācijās. Somijas visaptverošā pieeja valsts aizsardzībai nozīmē to, ka katra nozare ir gatava patstāvīgi risināt krīzi, ja tāda rodas.

Somijas Veselības ministrijas eksperti apliecināja, ka paši ir dienējuši obligātajā militārajā dienestā un skaidri izprot veselības nozares lomu militāras krīzes gadījumā. Medicīnas iestādes, piemēram, seko līdzi nepieciešamo medikamentu krājumiem valstī un atjauno to rezerves, lai medikamenti būtu pieejami nepieciešamā daudzumā, iestājoties arī pēkšņai krīzei.

Kā informēja Somijas atbildīgo iestāžu pārstāvji, Somijā ir gan obligātais militārais, gan alternatīvais dienests, taču galvenais mērķis ir piesaistīt pilsoņus militārajam dienestam, sekmējot militāro prasmju apguvi.

Vienlaikus pilsoņiem, kuri reliģiskās vai filozofiskās pārliecības dēļ nevar dienēt bruņoto spēku vienībās, ir iespēja izvēlēties alternatīvo dienestu veselības, labklājības un iekšlietu nozarēs, ko organizē Nodarbinātības ministrija. Pašlaik dienesti pēta iespējas, kā valsts aizsardzības nodrošināšanā iesaistīt arī iedzīvotājus ar kustību un citiem veselības traucējumiem, izvēloties savai profesijai un spējām atbilstošu darbības veidu.

Somijas eksperti arī atzina, ka būtiska loma visaptverošajā pieejā valsts aizsardzībai ir nevalstiskām organizācijām. Piemēram, Somijas Nacionālā aizsardzības apmācības asociācija iesaistās civiliedzīvotāju militārajā apmācībā. Visaptverošas valsts aizsardzības īstenošanu koordinē Somijas Drošības komiteja, un nevalstiskās organizācijas piedalās tās sēdēs.

Tāpat Somijas eksperti uzsvēra, ka regulāri izvērtē un pilnveido visaptverošas valsts aizsardzības konceptu, lai tas atbilstu aktuālajiem izaicinājumiem, standartiem un iedzīvotāju vajadzībām, jo šāds valsts aizsardzības modelis Somijā darbojas jau kopš Otrā pasaules kara beigām.

Latvijas delegācija Helsinkos arī apmeklēja vienu no civilās aizsardzības patvertnēm, kas paredzēta 6000 iedzīvotāju izmitināšanai. Patvertnes iekārtojums veidots tā, lai krīzes situācijā veicinātu iedzīvotāju drošības sajūtu, tostarp, paredzot iespēju nodalīt lielās telpas, lai rastu komforta sajūtu un mazinātu stresu. Tāpat paredzēts, ka patvertnes iemītnieki tiktu sadalīti grupās, kuras uz maiņām veiktu ikdienas darbus, tādā veidā pašiem nodrošinot patvertnes darbību.

Kā norādīja Somijas civilās aizsardzības eksperti, Somijas likumdošanā jau no 1958.gada ir noteikts, ka katrai publiskai ēkai, kuras platība ir lielāka par 1200 kvadrātmetriem, jābūt nodrošinātai patvertnei tās ēkas iedzīvotājiem. Miera laikā patvertnes tiek izmantotas kā noliktavas, bet publiskās patvertnes tiek iznomātas komersantiem dažādu pakalpojumu nodrošināšanai. Pašlaik Somijā ir ap 54 000 patvertņu, kurās var izvietot ap 4,4 miljoniem iedzīvotāju.

Vizītes noslēgumā Latvijas un Somijas pārstāvji vienojās turpināt sadarbību visaptverošas valsts aizsardzības un obligātā militārā dienesta īstenošanā, Somijai mācoties arī no Latvijas pieredzes.

Jau ziņots, ka Aizsardzības ministrija sākusi darbu pie valsts aizsardzības dienesta pakāpeniskas ieviešanas Latvijā, kas paredz piecu gadu laikā izveidot sistēmu, kurā visi 18 līdz 27 gadus veci Latvijas pilsoņi-vīrieši, bet sievietes šajā pašā vecuma grupā varēs izvēlēties vienu no četriem dienesta veidiem: valsts aizsardzības dienestu, Zemessardzi, vada komandiera kursu augstskolā vai alternatīvo - Iekšlietu ministrijas, Veselības, Labklājības ministrijas - dienestu.

Visaptveroša valsts aizsardzība ir noteikta kā viena no Latvijas valdības prioritātēm, kas paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību pašorganizēties un pārvarēt krīzes.