Izvērtējot Latvijas pašreizējās ārpolitikas un tirdzniecības politikas prioritātes, Latvija ir izlēmusi turpmāk vairs nepiedalīties Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības ietvarā ar Ķīnu, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
ĀM norāda, ka "Latvija turpinās pragmatiski un konstruktīvi veidot attiecības ar Ķīnu" un turpmāko sadarbību stiprināt divpusēji un Eiropas Savienības-Ķīnas sadarbības ietvaros.
Latvija attiecības ar Ķīnu veidošot, "balstoties uz abpusējas izdevības principu, starptautiskajām un cilvēktiesībām, kā arī starptautiskos noteikumos balstīto kārtību".
Arī Igaunija nolēmusi vairs nepiedalīties Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības ietvarā ar Ķīnu, ceturtdien paziņoja Igaunijas Ārlietu ministrijā.
Ministrijā uzsvēra, ka Igaunija turpinās konstruktīvas un pragmatiskas attiecības ar Ķīnu, arī Eiropas Savienības un Ķīnas sadarbības formātos, balstoties uz starptautiskajām normām un tādām vērtībām kā cilvēktiesības.
Igaunija Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības ietvarā ar Ķīnu piedalījās kopš 2012.gada. Pēc 2021.gada februārī notikušā samita Igaunija nav piedalījusies sadarbības formāta pasākumos.
Arī Latvijas Ārlietu ministrija ceturtdien paziņoja, ka izvērtējot Latvijas pašreizējās ārpolitikas un tirdzniecības politikas prioritātes, Latvija ir izlēmusi turpmāk vairs nepiedalīties Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības ietvarā ar Ķīnu.
Lietuva no sadarbības formāta izstājās 2021.gada pavasarī.
Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar Eiropas valstīm - Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Bulgāriju, Čehiju, Grieķiju, Horvātiju, Melnkalni, Poliju, Rumāniju, Serbiju, Slovēniju, Slovākiju, Ungāriju un Ziemeļmaķedoniju.
Formātā galvenā uzmanība pievērsta tirdzniecības un ekonomikas, kā arī investīciju attiecībām. Tajā tiek aplūkoti arī savstarpējās attiecības kultūras, tūrisma, zinātnes un izglītības jomās.