Lietuvā rosina atņemt par īpašiem nopelniem piešķirtu pilsonību personām, kuras atbalsta Krieviju
Trīs Lietuvas parlamenta deputāti no valdības koalīcijā esošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas Kristīgie demokrāti" izstrādājuši Pilsonības likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka personai var atņemt izņēmuma kārtā piešķirtu Lietuvas pilsonību, ja tā atbalsta agresoru.
Likumprojekts noteic, ka citas valsts pilsonis, kuram izņēmuma kārtā piešķirta Lietuvas pilsonība, to var zaudēt, ja viņa vai viņas rīcība apdraud Lietuvas drošību un valsts intereses, ja viņš vai viņa atbalsta valsti, kas apdraud Lietuvu un citas reģiona valstis, sabiedrotos, vai ja viņš vai viņa noniecina Lietuvas valsts vārdu.
Tā autori Daļa Asanavičūte, Stasis Šedbars un Andrjus Vīšņausks paskaidro, ka grozījumi saistīti ar "pašreizējo situāciju, kad Krievija īsteno karu Ukrainā un apdraud Lietuvu un visu reģionu".
Pašreiz spēkā esošās normas pilsonības zaudēšanai neatspoguļo ģeopolitisko situāciju, sacījuši konservatīvie deputāti.
"Likuma 24.pants paredz sešus gadījumus Lietuvas Republikas pilsonības zaudēšanai, bet neparedz mehānismu izņēmuma kārtā piešķirtas pilsonības, ja personai ir arī citas valsts pilsonība, zaudēšanai gadījumā, ja persona atbalsta agresorvalsti un tādējādi apdraud Lietuvas, reģiona un sabiedroto drošību," lasāms likumprojekta pavadvēstulē.
Nepieciešamība grozīt Pilsonības likumu aktualizēta pēc tam, kad Krievijā dzimusī daiļslidotāja Margarita Drobjazko, kurai Lietuvas pilsonība piešķirta izņēmuma kārtā, un viņas vīrs lietuvietis Povils Vanags piedalījās uzvedumā Krievijas pilsētā Sočos, kuru organizēja Kremļa preses pārstāvja Dmitrija Peskova sieva un bijusī Krievijas daiļslidotāja Tatjana Navka.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien atņēma valsts apbalvojumu Krievijā pastāvīgi dzīvojošajiem Drobjazko un Vanagam, kuri 2000.gadā saņēma Ģedimina ordeņa Bruņinieka krustu.