Čehijas Senāts apstiprina Zviedrijas un Somijas uzņemšanu NATO

© AFP/Scanpix/Leta

Čehijas parlamenta augšpalāta Senāts trešdien gandrīz vienprātīgi apstiprināja Zviedrijas un Somijas uzņemšanu NATO, vēstīja Čehijas ziņu aģentūra ČTK.

Visi 66 senatori, kas piedalījās balsojumā, atbalstīja Zviedrijas pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei.

Somijas dalību NATO atbalstīja 64 no 65 senatoriem. Viens senators atturējās, bet vēlāk pateica, ka tas noticis kļūdas dēļ.

Pēc apstiprinājuma Senātā vēl ir vajadzīgs parlamenta apakšpalātas atbalsts Zviedrijas un Somijas uzņemšanai, bet tas tiek uzskatīts par formalitāti.

Ratifikācijas pēdējā solī abu parlamenta palātu lēmumu apstiprinās Čehijas prezidents Milošs Zemans ar savu parakstu.

30 NATO dalībvalstu vēstnieki 5.jūlijā Briselē parakstīja Zviedrijas un Somijas iestāšanās protokolus, bet visām NATO dalībvalstīm ir jāratificē šie protokoli atbilstoši katras valsts likumiem.

ASV kļuva par 23. NATO dalībvalsti, kas ratificējusi šos protokolus, kad otrdien attiecīgu likumu parakstīja ASV prezidents Džo Baidens.

Saskaņā ar NATO sarakstu Zviedrijas un Somijas iestāšanās protokolus vēl nav ratificējušas septiņas NATO valstis - Čehija, Grieķija, Portugāle, Slovākija, Spānija, Turcija un Ungārija.

Zviedrija un Somija gadu desmitiem bija atteikušās iestāties NATO, bet mainīja domas pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā 24.februārī.

Pasaulē

Krievija sevi ir ilgstoši pasniegusi kā globālu lielvaru, kas uzvar karos un atbalsta savus sabiedrotos, līdz ar to Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā šo Krievijas imidžu Tuvajos Austrumos ir pamatīgi iedragājusi, intervijā aģentūrai LETA izteicās Izraēlas pulkvežleitnants, Krievijas informācijas operāciju un Krievijas Tuvo Austrumu politikas eksperts Daniels Rakovs.

Svarīgākais