Austrālijā plūdi no ārpasaules nošķīruši 40 pilsētas

Cīnoties ar lietusgāzēm, simtiem austrāliešu būvē aizsargdambjus un evakuē slimnīcu pacientus. Trešdien plūdi no ārpasaules nošķīruši jau 40 pilsētas.

Kvīnslendas štata amatpersonas šos plūdus nodēvējušas par līdz šim nepieredzētu katastrofu.

Ūdenslīmenim ceļoties, pagaidu slimnīcu izveidojuši Sentdžordžas iedzīvotāji. "Iesaistās visi, dara to, ko viņi spēj," atzīmēja senators Bārnabijs Džoiss, kurš arī dzīvo šajā pilsētā.

"Tiklīdz tas beigsies, mums jākoncentrējas uz lietu atgriešanu ierastajās sliedēs, cik ātri vien iespējams, pretējā gadījumā cilvēki paliks bez darba, pārtikas preču cenas uzkāps līdz griestiem," norādīja senators.

Palīgā cietušajiem uz katastrofas reģionu nosūtīti vēl divi armijas helikopteri. Kopumā plūdi paralizējuši dzīvi apvidū, kura teritorija pārsniedz Francijas un Vācijas kopējo platību, jau tagad radot miljardiem dolāru lielus zaudējumus kalnrūpniecības un lauksaimniecības nozarēs.

Saskaņā ar Kvīnslendas štata premjerministres Annas Blaijas teikto tā ir līdz šim nepieredzētu apmēru katastrofa, kas skārusi 40 pilsētas.

Iepriekš tika ziņots par 22 plūdos cietušām pilsētām.

Premjere pavēstīja, ka pārplūdušas dučiem raktuvju un slēgtās dzelzceļa līnijas un ostas ogļu un tērauda cenas uzdzīs mākoņos. Viņa atgādināja, ka pasaules mērogā Kvīnslendas štats piegādā aptuveni pusi no tērauda ražošanai izmantojamām oglēm.

Kvīnslendas Resursu padome paziņojusi, ka plūdi jau radījuši miljardu dolāru lielus zaudējumus, aizkavējot akmeņogļu ieguvi. Bet saskaņā ar valsts resursu ministra teikto nozare dienā zaudē aptuveni 100 miljonus dolāru (52,7 miljonus latu).

"Plūdu dēļ pašreiz nedarbojas septiņdesmit pieci procenti no mūsu raktuvēm, tātad tam ir milzīga ietekme uz starptautiskajiem tirgiem un tērauda ražošanu pasaulē," intervijā televīzijas kanālam "Seven" norādīja Blaija.

75 000 iedzīvotāju lielajā Rokhemptonā, kas no reģiona centra pārvērtusies par saliņu plūdu jūrā, iedzīvotāji ar bažām vēro strauji plūstošo Ficrojas upi. Domājams, ka trešdien ūdens līmenis tajā varētu sasniegt 9,4 metru atzīmi.

Pilsētas tūrisma centrs atrodas zem ūdens, laternu stabi nogrimuši līdz pat spuldzītēm, un iepirkšanās centrā ūdens plūst garām ar smilšu maisiem aizbarikādētājiem veikaliem.

"Pēc manas saprašanas, Rokhemptonai garām plūstošais ūdens daudzums līdzvērtīgs vienai vai divām Sidnejas ostām," žurnālistiem atzīmēja mērs Breds Karters. Viņš piebilda, ka pilsētai var prasīt veselu gadu, lai atgūtos.

"Atlabšanas posms būs garš, tas būs plašs process. Es nevaru minēt detalizētus termiņus, bet tas būs no dažiem mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, iespējams, gadam," norādīja Karters.

Spēcīgi nokrišņi tiek prognozēti ceturtdien, draudot ar tālāku situācijas pasliktināšanos.

Mēģinot šķērsot strauji plūstošos ūdeņus - braucot, brienot vai peldot -, bojā gājuši jau desmit cilvēki.

Evakuētas veselas lauku pilsētas, un, lietusgāzēm nerimstot, plūdi apdraud arī Kvīnslendas kaimiņu štatu Jaundienvidvelsu.

Iedzīvotāji brīdināti būt īpaši piesardzīgiem, jo plūdu ūdeņos manīti krokodili un čūskas. Cilvēkus apdraud arī slimību pārnēsājošie moskīti un iespējamās laupīšanas.

Pasaulē

Krievija sevi ir ilgstoši pasniegusi kā globālu lielvaru, kas uzvar karos un atbalsta savus sabiedrotos, līdz ar to Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā šo Krievijas imidžu Tuvajos Austrumos ir pamatīgi iedragājusi, intervijā aģentūrai LETA izteicās Izraēlas pulkvežleitnants, Krievijas informācijas operāciju un Krievijas Tuvo Austrumu politikas eksperts Daniels Rakovs.

Svarīgākais