Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bildts sarunā ar izdevumu EUObserver paziņojis, ka Eiropas Savienība atkal varētu aizliegt Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko iebraukšanu savienības dalībvalstīs.
Tas saistīts gan ar protesta akciju apspiešanu pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, gan Minskas lēmumu atteikt mandāta pagarināšanu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijai, kura kritizēja vēlēšanu rezultātus.
"Mums ir jāseko savas iepriekšējās politikas loģikai. Kad Baltkrievijā vairs nebija politieslodzīto, mēs, Eiropas ārlietu ministru padome, pieņēmām baltkrievu varas iestādēm pozitīvu lēmumu. Tagad, kad ieslodzīto atkal ir daudz vairāk, būtu nepieciešams to cilvēku vārdus, kuri veica represijas pret opozīciju, atkal iekļaut sarakstā," sacījis K. Bildts. Lūgts precizēt, vai tajā būtu jāiekļauj arī A. Lukašenko vārds, Zviedrijas ārlietu ministrs paziņojis, ka "ļoti ticami viņš bija iesaistīts akcijās, par kurām runājām".
EUObserver vēsta, ka vairāku ES valstu pārstāvji piedāvājuši jau nākamnedēļ sasaukt ārlietu ministru padomes ārkārtas sēdi, lai spriestu par sankcijām pret Baltkrieviju, tomēr Vācija un Zviedrija uzskata, ka šo jautājumu iespējams nesasteigt un apspriest kārtējā sēdē, kas paredzēta 31. janvārī. Tiek uzskatīts, ka nevēlamo personu sarakstā varētu tikt ierakstīti aptuveni 100 Baltkrievijas amatpersonu vārdi.
RIA Novosti vēsta, ka EDSO un tās pašreizējais priekšsēdētājs, Lietuvas ārlietu ministrs Audronis Ažubalis tikmēr mēģina panākt, lai tiktu atjaunots EDSO misijas mandāts Minskā. Misija Baltkrievijas galvaspilsētā darbojas kopš 1998. gada, un tās mandāts ik gadu jāapstiprina visām 56 EDSO dalībvalstīm. 31. decembrī Baltkrievijas ārlietu ministrija samērā negaidīti paziņoja, ka mandāts netiks pagarināts – politikas analītiķi to saista ar EDSO paziņojumiem par negodīgajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā. Vakar bažas par to, ka Baltkrievija atgriežas pie totalitārisma, paudis ASV valsts departamenta oficiālais pārstāvis Filips Kroulijs. Gaidāms, ka tuvākajā laikā Minskai nāksies uzklausīt kritiku arī no citu valstu amatpersonām.
Uz šo notikumu fona plašas diskusijas par attiecībām ar Baltkrieviju uzliesmojušas mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, ziņo delfi.lt. Šonedēļ laikrakstā Lietuvos rytas publicētā intervijā bijušais prezidents Valds Adamkus norādījis, ka Lietuva acīmredzami pārcentusies, mēģinot veidot labas attiecības ar A. Lukašenko režīmu. "Mūsu ārpolitikā ar Baltkrieviju notikusi katastrofa. Domāju, ka mēs acīmredzami pārcentāmies, mēģinot izpatikt Aleksandram Lukašenko. Mēs lielījāmies, ka Baltkrievijā esam atklājuši gandrīz vai jaunas attiecību zelta raktuves, bet pēc vairākām nedēļām apmaiņā pret solīto zeltu saņēmām gumijas stekus, kuri sadauzīja ilūzijas. Rietumu valstis sastinga, bet mēs vienkārši kļuvām par apsmieklu," sacījis V. Adamkus.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kuras virzienā acīmredzot raidīta šī kritika, gan turpina uzsvērt, ka tikai mēģina panākt labas kaimiņattiecības. Prezidentes administrācijas pārstāvji apstiprinājuši, ka viņa gatavojas vērsties pie Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu un Eiropas Savienības prezidenta Hermana van Rompeja ar aicinājumu ES vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem. Kaut gan prezidente aicinājusi savu Baltkrievijas kolēģi atbrīvot apcietinātos opozicionārus, viņas preses sekretāra Lina Balša paziņojumā kārtējo reizi dzirdamas notis, kas liecina par pārspīlētu diplomātiju. "Prezidente nosoda Baltkrievijas varas iestāžu pret demonstrantiem lietoto neproporcionālo spēku, bet tieši tāpat arī neatbalsta vardarbības uzliesmojumus, iespējamās provokācijas no demonstrantu puses," sacījis D. Grībauskaites preses sekretārs.