Baltijas valstu gaisa telpu turpmāk uzraudzīs Ungārija

Ungārijas Gaisa spēku kontingents piektdien no Spānijas pārņēma NATO patrulēšanas misijas Baltijas valstu gaisa telpā vadību, paziņoja Lietuvas Aizsardzības ministrija.

Kontingenta maiņas ceremonija piektdien notika Lietuvas Bruņoto spēku gaisa spēku bāzē Šauļos.

Vēl uz diviem mēnešiem misijai atbalstu Šauļos sniegs arī Čehijas gaisa spēku kontingents 130 karavīru sastāvā ar pieciem iznīcinātājiem "JAS 39 Gripen".

"Mēs dzīvojam nemierīgos laikos. Agresors turpina karu pret demokrātisko Ukrainu un pārkāpj noteikumos balstītu starptautisko kārtību. Esam pateicīgi Spānijai, kuras gaisa spēki šeit atradās ar divreiz vairāk iznīcinātājiem nekā ierasts, kas bija gan iespaidīgi, gan nepieciešami," ceremonijā sacīja Lietuvas aizsardzības viceministrs Viļus Semeška.

Sveicot Ungārijas kontingentu, viņš novēlēja skaidras debesis, nākamos četrus mēnešus sargājot reģionu.

Ungārijas kontingents ar četriem iznīcinātājiem "JAS 39 Gripen" un apmēram 130 karavīriem Šauļos atgriežas trešo reizi pēc misijām 2015.un 2019.gadā.

Spānijas kontingents misiju Baltijas valstu gaisa telpā veica ar astoņiem iznīcinātājiem "F-18". Misijā piedalījās ap 200 karavīriem, kuru vidū ir piloti, tehniķi, mediķi, atbalsta personāls, sakaru un citi speciālisti.

NATO misiju Baltijas valstu gaisa telpā Emari bāzes Igaunijā veiks Vācija, bet Itālijas kontingents piedalīsies misijas atbalstā no Polijas Gaisa spēku bāzes Malborkā.

NATO dalībvalstis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas patrulēšanu rotācijas kārtībā veic no 2004.gada marta, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē. Kopš 2004.gada patrulēšana notiek no Šauļu aviobāzes Lietuvā, bet kopš 2014.gada atbalsta misija tiek veikta arī no Emari bāzes Igaunijā.

Krievijai turpinot karu Ukrainā, Baltijas valstīs izvietotie sabiedroto iznīcinātāji ne tikai reaģē uz Krievijas militāro lidaparātu nelikumīgu ielidošanu Baltijas valstu gaisa telpā, bet arī patrulē gaisa telpā Krievijas un Baltkrievijas robežas tuvumā.