Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" krasi samazinājis piegādi Eiropai pa gāzesvadu "Nord Stream" līdz piektdaļai cauruļvada jaudas, trešdien paziņoja Vācijas varasiestādes.
"Gazprom" pirmdien informēja, ka no trešdienas piegādes tiks samazinātas līdz 33 miljoniem kubikmetru dabasgāzes dienā, kas ir puse no piegāžu apjoma, kas tika nodrošināts pagājušajā nedēļā, kad cauruļvads atsāka darbu pēc desmit dienu tehniskās apkopes.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir apsūdzējušas Krieviju par piegāžu samazinājumu kā atriebību par Rietumvalstu sankcijām Maskavai par tās sākto karu Ukrainā.
"Gazprom" lēmumu pamatoja ar to, ka "dzinēja tehniskā stāvokļa dēļ" nedarbojas viena no divām atlikušajām cauruļvada turbīnām.
Vācijas Ekonomikas ministrija skaidrojumu noraidīja, sakot, ka "piegāžu samazinājumam nav nekāda tehniska iemesla".
Vācijas enerģētikas regulatora vadītājs Klauss Millers apstiprināja, ka trešdien gāzes piegādes pa "Nord Stream" sarukušas līdz 20% no gāzesvada jaudas pretstatā 40% iepriekš.
Millers uzteica patērētājus un rūpniekus par labprātīgu gāzes patēriņa samazinājumu. Aplēses liecinot, ka pat pielāgojot datus tam, ka vasara ir siltāka, gāzes patēriņš ir sarucis par 5-7%.
Tas ļaus palielināt Vācijas gāzes rezerves, kas pašlaik ir 65% līmenī. Vācijas vicekanclers un ekonomikas ministrs Roberts Hābeks pagājušajā nedēļā sacīja, ka mērķis ir līdz 1.novembrim sasiegt 95% rezervju līmeni.
Arī Itālijas enerģētikas kompānija "Eni" paziņoja, ka "Gazprom" informējis grupu, ka trešdien tiks piegādāti "apmēram 27 miljoni kubikmetru" dabasgāzes pretstatā 34 miljoniem kubikmetru iepriekšējās dienās.
Eiropas Savienība otrdien vienojās par plānu gāzes patēriņa samazināšanai.