Ukrainas kara 152. diena. Jaunākā informācija [papildināts 23:41]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 25. jūlijā. Ukraina jau piecus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

23.41. Teju visā Ukrainā atkal izsludināta gaisa trauksme. Ukrianu gaida smaga nakts.

22.49. Vāgnerieši sākuši vervēt karam Ukrainā Kirgīzijas iedzīvotājus, vēsta pravda.com.ua.

21:55. Eiropas Savienība piešķīrusi Ukrainai aizdevumu viena miljarda eiro apmērā, paziņojusi Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

20:42. Ukrainas Ģenerālprokuratūra apsūdzējusi par valsts nodevību divus Viktora Janukoviča laika valdības ministrus: Konstantīnu Hriščenko, kurš tajā ieņēma ārlietu ministra amatu, un toreizējo tieslietu ministru Oleksandru Lavrinoviču. Viņi šos amatus ieņēma 2010.gadā, kad tika parakstīti Harkivas līgumi par nosacījumiem Krievijas Melnās jūras flotes bāzēšanai Sevastopolē, un prokuratūra apgalvo, ka saskaņojot līguma projektu, viņi rīkojušies pretēji Ukrainas interesēm.

19:55. Krievijas valsts enerģētikas gigants "Gazprom" paziņojis, ka samazinās gāzes plūsmu pa cauruļvadu "Nord Stream 1" uz Vāciju līdz 20% no maksimālās jaudas, kā ieganstu minot citas turbīnas remontu.

18:47. Krievijai turpinot iebrukumu Ukrainā, Lietuvai un Polijai ir jāpaliek vienotām aizsardzības un drošības jautājumos, vizītē Polijā šīs valsts prezidentam Andžejam Dudam pirmdien sacīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. "Kopā mēs esam stiprāki un drošāki. Tikai vienotā rīcībā varam garantēt mūsu valstu un reģiona drošību. Polija ir apzinīga Lietuvas sabiedrotā. Es augstu vērtēju mūsu sadarbību un ticu, ka arī turpmāk būsim vienoti," viņš sacījis. Lietuvas un Polijas prezidenti vienojās, ka ir jāturpina sniegt militāru palīdzību Ukrainai, jo ukraiņu apbruņošana noteiks kara iznākumu.

18:00. Ukraina no Vācijas saņēmusi pirmos zenīttankus "Gepard" ("Leopard"), pirmdien pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Resņikovs. "Šodien oficiāli ir ieradušies pirmie trīs gepardi," Ukrainas televīzijā sacīja ministrs. Piegādāti arī vairāki tūkstoši munīcijas vienību. Kā paredz maijā ar Vācijas aizsardzības ministri Kristīni Lambrehti panāktā vienošanās, piegādāti tiks vēl 12 šādi tanki. Šī otrā smagā bruņojuma partija no Vācijas. Jūnijā Vācijas valdība piegādāja 40 pašgājējhaubices, kas var sašaut mērķus 40 kilometru attālumā.

16.51. Sičeslava DSHV 25. atsevišķās gaisa desanta brigādes kaujinieki notrieca vēl vienu Krievijas helikopteru Ka-52, tā izmaksas ir vairāk nekā 16 miljoni ASV dolāru.

16.23. Ukraina cer, ka labības eksports pa jūras ceļu varēs sākties jau šonedēļ, pirmdien pavēstīja Ukrainas infrastruktūras ministra vietnieks Jurijs Vaskovs. "Uzskatām, ka tuvāko dienu laikā mēs jau būsim gatavi strādāt pie agrārās produkcijas eksporta atjaunošanas no mūsu ostām. Runa ir par Čornomorskas ostu, tā būs pirmā. Tad būs Odesas osta un Dienvidu osta," brīfingā pirmdien sacīja Vaskovs.

15.47. 25.jūlijā Gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka ziemeļrietumu virzienā konstatēti divi ienaidnieka bezpilota lidaparāti, kas šķērsoja Ukrainas gaisa telpu no Baltkrievijas puses un veica objektu no gaisa izlūkošanu Volinas apgabalā, ziņo portāls "Pravda.com.ua".

15.02. Ukraina nodos 2023.gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkošanas pienākumus Lielbritānijai, pirmdien pavēstīja Eiropas Raidsabiedrību savienība (EBU).

13.22. Moldovas premjerministre Natālija Gavrilica paudusi bažas par iespējamo Krievijas iebrukumu Moldovā, vēsta pravda.com.ua.

12.41. Naktī no 24. uz 25. jūliju Krievijas spēki apšaudīja Čuhuivas pilsētu. Kā ziņo Harkivas apgabala militārās pārvaldes vadītājs, Krievijas spēki uzbruka civiliem mērķiem - skolai un kopienas namam. Vienā no ēkām zem drupām bija iesprostoti vairāki civiliedzīvotāji. Glābēji no gruvešiem izglābuši trīs personas, vēstīts portālā pravda.com.ua.

11.59. Krievijas okupētajā Hersonas apgabalā no apgrozības tiks izņemta Ukrainas grivna. Lai norēķinātos, reģionā tiks izmantots Krievijas rublis, ziņo portāls pravda.com.ua, atsaucoties uz Krievijas valstij piederošās ziņu aģentūras "TASS" vēstīto.

10.26. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 39 700 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1730 tankus, 3950 bruņutransportierus, 876 lielgabalus, 257 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 116 zenītartilērijas iekārtas, 222 lidmašīnas, 188 helikopterus, 719 bezpilota lidaparātus, 174 spārnotās raķetes, 2832 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 73 specializētās tehnikas vienības.

10.07. Naktī no 23. uz 24. jūliju Ukrainas bruņotie spēki veikuši triecienu viesnīcai Krasnijlučas pilsētā, nogalinot 100 Krievijas karavīrus, ziņo medijs pravda.com.ua.

09.25. Krievijas komandieriem ir nospļauties par karā Ukrainā kritušo karavīru dzīvībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.

Patiesas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju ir mazticams un diez vai reāls scenārijs. Tas, kas varētu notikt sarunās, tiek noteikts uz kaujas lauka. Sārta ieskatā, tuvākajā laikā Krievija varētu gribēt iesaldēt esošo frontes līniju, sagaidot Ukrainas pretuzbrukumu, lai panāktu savu.

08.29. Abas puses - Ukraina un Krievija - ir gatavas paildzināt karadarbību Ukrainā, TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Vargulis.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir kara sākumposms vai vidusposms. "Tā vien izskatās, ka abas puses ir gatavas un vēlas šo paildzināt, kamēr netiek sasniegti tie mērķi, kas tika nosprausti," atzina LĀI pārstāvis, uzsverot, ka īpaši šī vēlme jūtama no Krievijas puses.

08.14. Slovjanskas pilsētas militārās pārvaldes priekšnieks uzskata, ka, iestājoties aukstam laikam, apkures sezonu uzsākt nebūs iespējams, ziņo portāls pravda.com.ua. "Šeit ir nopietni jādomā, kā izdzīvot, jo apkures sezonas faktiski nebūs."

Viņš uzsver, ka Slovjanskas iedzīvotājiem vajadzētu evakuēties, jo Krievijas karaspēks joprojām mēģina ieņemt pilsētu. Slovjanskā palikuši aptuveni 22 000 cilvēku.

07.06. Krievijas prezidents Vladimirs Putins īsteno karu ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret Eiropas vienotību, svētdien paziņoja Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.

"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūs sašķeļ, mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek iznīcināts lielais darbs vienotās Eiropas labā, ko mēs tik daudzsološi esam sākuši," sacīja Šteinmeiers runā vizītes laikā Vācijas rietumu pilsētā Paderbornā.

00.10. Ukrainas pilsētas Slavjanskas militārās administrācijas vadītājs Vadims Ļahs brīdina, ka pilsētniekiem jāgatavojas aukstai ziemai. Viņš uzskata, ka, iestājoties aukstam laikam, karadarbības dēļ apkures sezonu uzsākt nevarēs.