Putins atlaidis kosmosa aģentūras "Roskosmos" ģenerāldirektoru

© Scanpicx

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien atlaidis kosmosa aģentūras "Roskosmos" ģenerāldirektoru Dmitriju Rogozinu, paziņojis Kremlis.

Pagaidām nav zināms, vai 58 gadus vecajam Rogozinam, kurš kvēli atbalstījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, tiks piešķirts jauns amats.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Rogozins regulāri sociālajos medijos atbalstījis šo karu. Maijā viņš izteicās, ka Krievijai būtu nepieciešama tikai pusstunda, lai kodolkarā iznīcinātu NATO valstis.

Rogozina vietā par "Roskosmos" ģenerāldirektoru iecelts Krievijas vicepremjers Jurijs Borisovs.

Putins iecēla Rogozinu par "Roskosmos" ģenerāldirektoru 2018.gadā. Tolaik vairāki eksperti norādīja, ka viņam trūkst izglītības un zināšanu, lai vadītu šādu aģentūru.

No 2011.gada līdz 2018.gadam Rogozins pārraudzīja kosmosa nozari, būdams vicepremjers. Viņš arī bijis Krievijas sūtnis NATO.

ASV piemēroja Rogozinam sankcijas 2014.gadā, kad Krievija anektēja Krimu.

Pasaulē

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais