Vācija gatavojas ārkārtas situācijai rudenī, plāno atvērt publiskas sildīšanās vietas

© Pixabay

Sākot no strūklaku atslēgšanas un peldūdens temperatūras pazemināšanas baseinos līdz publisku sildīšanās telpu atvēršanai, – Vācijas varas iestādes kaļ rīcības plānus situācijai, ja Krievija samazinās vai pat pārtrauks gāzes piegādes, raksta portāls "TV3".

Bažās par gaidāmo gāzes deficītu Vācija jau pirms gaidāmās ziemas cenšas ietaupīt enerģiju. Vācijas pilsētas veido arī krīzes grupas, lai izstrādātu rīcības plānus ārkārtas situācijai.

Piemēram, Ludvigshāfenas pilsēta plāno ierīkot telpas, kur sasildīties tiem cilvēkiem, kuri nevarēs atļauties apkuri savās mājās.

“Pašlaik gatavojamies visiem ārkārtas situācijas scenārijiem, ņemot vērā gaidāmo rudeni un ziemu,” izdevumam “Bild” sacījusi Ludvigshāvenas pilsētas galva Juta Štainruka. Paredzēts, ka galvenā publiskā sildīšanās vieta tiks iekārtota pilsētas Fridriha Eberta hallē.

Daudzfunkcionālajā zālē, kur agrāk norisinājās sporta pasākumi, izstādes un koncerti, Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma laikā tika ierīkots vakcinācijas centrs. Turpmāk vakcīnu vietā šeit, iespējams, varēs “saņemt” bezmaksas siltumu.

Līdzīgas iniciatīvas plāno arī citās Vācijas vietās. Pašvaldības, kas par to vēl nav padomājušas, tiek mudinātas pievērsties šim jautājumam.

“Tā kā neviens nevar precīzi pateikt, cik dramatiska būs situācijas attīstība, ir jāpadomā par siltuma salu vai “silto istabu” izveidi,” aicinājis Vācijas Pilsētu un municipalitāšu apvienības vadītājs Gerds Landsbergs. Īpaši nozīmīgi aukstajos ziemas mēnešos tas varētu būt gados vecākiem cilvēkiem.

obrīd Vācijas varas iestādes vēl aizvien nav pārliecinātas, vai ziemā patiešām būs gāzes deficīts, bet daudzi jau gatavojas sliktākajam pavērsienam.

Enerģijas taupīšana patreizējos apstākļos ir visas sabiedrības kopējs uzdevums, - ziņu aģentūrai “DPA” sacījusi Vācijas Pilsētu un ciemu asociācijas pārstāve Verēna Gēperte.

Viņa minēja, ka pilsētas “izslēdz gaismu, sabiedriskās ēkās neizmanto karsto ūdeni, atslēdz strūklakas un maina gaisa kondicionēšanas sistēmu un peldūdens temperatūru”.

Diseldorfas Ekonomikas un klimata aizsardzības ministrija paziņoja, ka tuvākajā laikā gatavojas ieviest enerģijas taupības pasākumus un reaģēt uz gāzes deficītu. Pēc ministrijas pārstāvja teiktā, vasarā tiks samazināta gaisa kondicionēšanas sistēmu jauda, kā arī karstā ūdens patēriņš virtuvēs un sanitārajos mezglos.

Pasaulē

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.

Svarīgākais