Augsta ranga politiķi centušies sagraut Eiropas taksometru nozari; skandālā iesaistīts arī Makrons
Tūkstošiem nopludinātu dokumentu liecina, ka ASV kopbraukšanas pakalpojumu kompānija "Uber" slepus saņēmusi atbalstu no daudziem augsta ranga Eiropas politiķiem savos centienos sagraut Eiropas taksometru nozari.
Dokumenti atklāj plašo atbalstu, ko "Uber" saņēma no tādiem politiķiem kā tagadējais Francijas prezidents Emanuels Makrons, kas tolaik bija ekonomikas ministrs, un toreizējās Eiropas Savienības (ES) digitālo jautājumu komisāres Nēlijas Krūsas.
"Uber" atzinis, ka agrākā uzņēmuma rīcība nesaskan ar pašreizējām vērtībām, un apgalvo, ka tagad "Uber" ir citāds uzņēmums.
Medijiem nopludināti vairāk nekā 124 000 failu, tai skaitā 83 000 e-pastu, kā arī sarunu ieraksti par laika posmu no 2013.gada līdz 2017.gadam.
Dokumenti nopludināti britu laikrakstam "Guardian", kas tajos dalījies ar Starptautisko pētnieciskās žurnālistikas konsorciju un vairākiem citiem medijiem.
Dokumenti pirmo reizi atklāj, kā "Uber", tērējot 90 miljonus dolāru gadā sabiedriskajām attiecībām un lobijiem, panācis politiķu atbalstu saviem centieniem sagraut Eiropas taksometru nozari.
Kamēr Francijas taksometru vadītāji skaļi un reizēm vardarbīgi protestēja pret "Uber", Makrons bija draudzīgās attiecībās ar "Uber" vadītāju Trevisu Kalaniku, apsolot reformēt Francijas likumus par labu "Uber".
"Uber" nežēlīgās biznesa metodes jau bija zināmas, taču šie dokumenti pirmo reizi ļauj ielūkoties kompānijas iekšējās lietās, atklājot, cik tālu "Uber" bija gatavs iet, lai sasniegtu savus mērķus.
Dokumenti atklāj, ka bijusī EK digitālo lietu komisāre Krūsa pirms sava amata termiņa beigām apsprieda iespējas strādāt uzņēmumā, un slepus atbalstīja "Uber" intereses, potenciāli pārkāpjot ES ētikas normas.
Tolaik "Uber" bija ne tikai viens no pasaulē visstraujāk augošajiem uzņēmumiem, bet arī viens no pretrunīgāk vērtētajiem. Ar uzņēmumu bija saistītas tiesas prāvas, apsūdzības par seksuālu uzmākšanos un datu drošības pārkāpumiem.
Galu galā akcionāriem apnika šī situācija un 2017.gadā Kalaniks tika piespiests atkāpties.
"Uber" apgalvo, ka Kalanika pēctecim vadītāja amatā Daram Hosrovšahi tika uzdots pārveidot visus kompānijas darbības aspektus, un viņš ieviesis stingru kontroli, kas nepieciešama kompānijai, kuras akcijas tiek kotētas biržā