Krievija pret Ukrainu karo ar ieročiem, kuri savulaik izvesti no Latvijas, Ukrainas un citām valstīm

"Krievijā ir daudz padomju tehnikas. Mēs atdevām, jūs atdevāt, no visas Padomju Savienības pēc sabrukuma 1991. gadā viss uz turieni tika aizvests. Arī no Varšavas līguma valstīm. Visu to viņi šodien liek lietā pret Ukrainu," intervijā LTV stāsta Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

Sarunā Podoļaks stāsta, ka Krievija kara sākumā bija nosūtījusi uz Ukrainu apmēram 200 tūkstošu lielu grupējumu. Taču šodien Krievijas armijas zaudējumi ir milzīgi. Viņi, saka Podoļaks, šajā karā mēģina uzvarēt ar kvantitāti, nevis kvalitāti.

"Viņi var mobilizēt 300 tūkstošus un zaudēt tos kara laukā, pilnīgi nedomājot par to, ka šie cilvēki ir vīri, bērni utt. Turklāt viņiem ir daudz padomju tehnikas. Mēs atdevām, jūs atdevāt, no visas Padomju Savienības pēc sabrukuma 1991. gadā viss uz turieni tika aizvests. Arī no Varšavas līguma valstīm. Visu to viņi šodien liek lietā pret Ukrainu," stāsta Podoļaks.

Tāpēc Ukrainai ir vajadzīgi papildu ieroči un tehnika. Piemēram, Vācija iepriekš solīja piegādāt 200 “Fuks” bruņumašīnu. Taču šīs tehnikas piegādi pēc tam noraidīja Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta, to pamatojot ar Vācijas drošības interesēm.

"Tā ir konservatīva sabiedrība. Viņiem bija grūti lauzt to paradigmu, kurā viņi dzīvoja vairākas desmitgades. Ar tādu aprēķinu, ka Krievija ir efektīvs sabiedrotais uzņēmējdarbības jomā. Tagad šī koncepcija, šī paradigma ir lauzta. Gan Vācija, gan citas valstis sniedz mums nepieciešamo palīdzību. Jā, šī

palīdzība varētu būt lielākā apjomā un ātrāka. Un tā tas būs. Palīdzība būs lielāka un ātrāka," uzsver Podoļaks.

Vērtējot Ukrainas armijas līdzšinējo sniegumu karā, Podoļaks uzskata, ka armija ir efektīva. Apstākļi ir ļoti izaicinoši, jo fronte ir vairāk nekā 1000 kilometru gara. Līdz ar to stratēģisku kļūdu Ukrainas armija, viņaprāt, līdz šim nav pieļāvusi. Kaut arī reizēm gadoties taktiskas kļūdas. Kādas tieši, Podoļaks neprecizē.