Aculiecinieka stāsts: Kas īsti notika pie Sjeverodoņeckas un Lisičanskas

Pēc Ukrainas armijas atkāpšanās no Luhanskas apgabala bijuši redzami fakti par kārtējām Krievijas armijas sagrautajām un nopostītajām pilsētām un ciemiem. Tagad parādās arī ziņas no pašiem kauju dalībniekiem par iemesliem, kāpēc situācija mainījusies tieši šādi.

Krišjānis Lange ir viens no tiem aktīvistiem, kas palīdz Ukrainai gan no Latvijas, gan braucot uz notikumu vietām.

Kā izdevās iepazīties ar Ukrainas aizstāvjiem personiski?

Jau drīz pēc Krievijas iebrukuma 24. februārī centos savākt palīdzību ukraiņiem, ko vedu cauri Ļvivai, Kijivai uz Harkivu. Visur centos iepazīties ar Ukrainas aizstāvjiem un noskaidrot, kas viņiem vajadzīgs un kā varam palīdzēt. Starp viņiem bija armijnieks ar segvārdu Spoks, kā arī viņa vienība. Kopš tā laika cenšos viņiem palīdzēt, bieži sazināmies.

Kādas ir pašas jaunākās ziņas pēc tam, kad krievi iegājuši Lisičanskā?

Uzzvanīja Spoks, riktīgi ilgi norunājām. Secinājumi smagi, stāsti nepatīkami. Pēc tam objektivitātes dēļ sazinājos ar vienu amerikāni no Ļvivas internacionālo vienību kazarmām — viņa stāsts bija vēl skumjāks: daudzi amerikāņi, ko paspēju satikt pavasarī, vairs nav starp dzīvajiem. Situācija Sjeverodoņeckas frontē bijusi juceklīga, daudzi guvuši ievainojumus, par kritušajiem arī bija jāparūpējas. Britu izlūkošana ziņoja — daudzas ukraiņu vienības atteikušās iet uz Sjeverodoņecku, tāpēc bieži tas uzticēts internacionālajām vienībām. “Orku” artilērijas pārsvars esot bijis tik nomācošs, ka tas reāli iedragā psihi, nerunājot par tiem kas “nulltajā zonā” un kam metāla lietus līst no debesīm.

Līdz ar to pasaulei nav jābrīnās, ka aizstāvji bija spiesti uz laiku atstāt šīs pilsētas?

Spoks un viņa vienība pēc tam mainīja dislokāciju un pievienojās “Karpatu Sičes” bataljonam Izjumas apkaimē. Tur karojošie latvieši tobrīd atradušies nepārtrauktos ceļojumos, kaujas uzdevumos, tāpēc daudzi nav bijuši satiekami. Bet diviem gabaliem ir jau paaugstinājumi! Problēma patlaban — degvielas cenas tur vēl dārgākas nekā pie mums.

To var saprast, jo Krievija cenšas ar raķetēm sagraut visas Ukrainā esošās naftas pārstrādes rūpnīcas.

Cigaretes tāpat munīcijas vērtībā. Kad sūtiet palīdzību latviešiem Ukrainā, iedodiet arī naudu, par ko iegādāties cigarešu blokus Rietumukrainā, jo frontē tām ir zelta vērtība! Ko vēl? protams, var krietni uzlabot bruņojumu un individuālos rezultātus “orku medībās”. Lai gan Izjumas fronte šobrīd patukša, ienaidnieki uzbrūk mazāk, tāpēc rezultāti apstājušies. Toties uz turieni atbraukušie Dņipro Spoki jau ir izkārtojušies vistālākajās pozīcijās pretinieka zonā un jūtas tur pārliecinoši. Izsakoties tautas valodā — Spoks un viņa džeki atbraukuši kapāties riktīgā mahačā. Uz daudzo kara negāciju fona vismaz par kājnieku bruņojumu nav jāsūdzas, arī ar paiku esot normāli. Bet tā saucamā Rietumu palīdzība, viņi saka, esot pieejama tikai homeopātiskos apjomos, jo izšķīdināta pa visu garo fronti. Ukraiņiem nenormāli trūkst artilērijas jaudas. Un tā ir smaga, smaga problēma, kas jāatrisina, pirms doties lielos pretuzbrukumos. Tikai uz kājnieku “specnaza” veidojumiem nevarēs neko nopietni uzsākt, tāpēc karotāji sāk aizdomāties, kā šo problēmu risināt rudenī un ziemā. Kā lētākā opcija aizstāt trūkstošo artilēriju un “Switchblade” ir lētie droni un kvadrakopteri. Aprīkot ar “dāvanu” vienvirziena ceļam. Ne jau tikai lielie “Bayraktar” ir noderīgi, bet jebkurš drons, ko var atļauties zaudēt! Nepārtraukti rēķinām līdzi un meklējam optimālākos veidus. Latvijas akcija varētu būt, piemēram, tūkstš mazo dronu iegāde! Iepriekš palīdzējām Dņipro Spokiem, kad tika savākta pieklājīga summa atbalstam, un vienība varēja sagādāt tonnu degvielas savām 5 mašīnām.

Par projekta "Ziņojums par stāvokli Ukrainā" saturu atbild SIA "Mediju nams".

#SIF_MAF2022.