Igaunija pievienojusies eirozonai
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos, Igaunija kļūst par 17.eirozonas valsti un pirmo Baltijas valsti, kurā tiek ieviests eiro.
Analītiķi prognozē, ka Igaunija, visticamāk, būs pēdējā jaunā dalībvalsts eirozonā vairāku nākamo gadu laikā, jo tādas valstis kā Polija un Čehija uz Eiropas vienotās valūtas bloka krīzi raugās piesardzīgi.
Taču viņi norāda, ka Igaunijai pievienošanās eirozonai ir labāka salīdzinājumā ar neskaidrību attiecībā uz kronu un uzskatāma par labu iespēju piesaistīt jaunas investīcijas.
Eiro ieviešana ir arī kulminācija Igaunijas virzībai uz rietumiem pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) un NATO 2004.gadā.
Savukārt vienkāršie Igaunijas iedzīvotāji cer uz iespēju nedaudz ietaupīt naudu uz valūtas darījumiem.
Arī mājokļu īpašnieki gūs labumu no pievienošanās eirozonai, jo lielākā daļa hipotekāro kredītu, kurus galvenokārt piešķīrušas Ziemeļvalstu bankas "Swedbank", SEB un "Nordea", tikuši ņemti eiro valūtā.
"Igaunijā mēs esam arī pārliecināti, ka eiro atbalstīs tirdzniecību," norādīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips.
Igaunijas parādsaistību apjoms un budžeta deficīts ir viens no zemākajiem eirozonā. Lai sasniegtu eiro ieviešanas kritērijus, Ansipa valdība īstenoja budžeta deficīta samazinājumus 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā. Arī inflācija ir samazinājusies, ekonomikai 2009.gadā piedzīvojot gandrīz 14% kritumu pēc pirmskrīzes perioda straujās izaugsmes.
Igaunija, tāpat kā Latvija un Lietuva, ir pieradusi balstīties uz nelielu valūtas elastību. Krona kopš tās ieviešanas 1992.gadā bijusi piesaistīta Vācijas markai un pēc tam eiro.
Igaunija arī kļuva par pirmo bijušās Padomju Savienības valsti, kas pameta rubļa zonu.
Valsts prognozē, ka ekonomikas perspektīvas uzlabosies pēc 2009.gada recesijas, kuru pasliktināja taupības pasākumi. Igaunijas Centrālā banka lēš, ka valsts IKP 2011.gadā pieaugs par 3,9%.
Igaunijas Ārpolitikas institūta direktors Andress Kasekamps uzskata, ka eiro ieviešana ir arī drošības pavērsiena punkts, ņemot vērā saspīlētās attiecības ar Krieviju.
"Igaunijas ārpolitikas mērķi bijuši iesaistīt valsti pēc iespējas vairākās starptautiskās organizācijās un savienībās, lai tā nekad vairs nebūtu izolēta vai bez draugiem," sacīja Kasekamps. "Pievienošanās eirozonai ne tikai veicina Igaunijas ekonomikas labklājību, bet arī drošību."
Tajā pašā laikā citas bijušā komunisma bloka valstis nav tik pārliecinātas par pievienošanos eirozonai, lai arī kādu dienu tām nāksies ieviest vienoto Eiropas valūtu.
Šīs valstis vēlas redzēt, kā tiks atrisinātas parādsaistību problēmas Īrijā, Grieķijā, Spānijā un Portugālē, kurās izveidojušies ievērojami budžetu deficīti.