Latvija kopā ar vēl deviņām citām valstīm paraksta vienošanos par Ukrainas kultūras mantojuma saglabāšanu

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone vakar pēc Ukrainas kultūras un informācijas politikas ministra Oleksandra Tkačenko uzaicinājuma piedalījās tiešsaistes sanāksmē ar Ukrainas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas Kultūras ministriju pārstāvjiem.

Sanāksmē ministriju pārstāvji apsprieda desmit valstu kopīgo stratēģiju Krievijas agresīvās politikas ietekmes mazināšanai kultūrā, kā arī vienojās par kopīgu deklarāciju sadarbības mērķtiecīgai padziļināšanai Ukrainas kultūras mantojuma aizsardzībā un saglabāšanā, kultūras un plašsaziņas līdzekļu aizsardzībā pret kara propagandu un vienotā starptautiskā nostājā pret Krievijas agresiju Ukrainā.

Deklarācija paredz izvērtēt iespēju izveidot īpašu fondu Ukrainas kultūras mantojuma un plašsaziņas līdzekļu darbības atbalstam, kā arī izvērtēt iespējas nodrošināt Ukrainas televīzijai steidzami nepieciešamo aprīkojumu telekomunikāciju iekārtām, lai kara laikā uzturētu darba kārtībā kritiski nepieciešamo informatīvo infrastruktūru, kas šobrīd tiek mērķtiecīgi iznīcināta.

Īpaša uzmanība pievērsta Krievijas karadarbības noliegšanas vai attaisnošanas apkarošanai, lai kopīgi turpinātu Eiropas Savienības pasākumus pret Krievijas kara propagandu, tostarp pagarinātu vai ieviestu jaunus ierobežojošus pasākumus (sankcijas) pret Krievijas organizācijām un personām, kas turpina atbalstīt Krievijas bruņoto agresiju pret Ukrainu, tīši izplatot dezinformāciju un melus par karadarbību. Tiek paredzēta arī informācijas apmaiņa par konstatēto kultūras vērtību nelikumīgu tirdzniecību.

Šobrīd Ukrainas puse ir īpaši lūgusi Latvijas atbalstu, daloties mūsu kultūras mantojuma digitalizācijas pieredzē. Latvijas eksperti ar KM finansiālo atbalstu Ukrainā ir veikuši 3D skenēšanu, lai dokumentētu un saglabātu Ukrainas kultūras mantojumu pēc Krievijas karaspēka ofensīvas, kā arī sniegtu Ukrainas kultūras mantojuma speciālistiem atbalstu un zināšanas.

"Katra valsts individuāli sniedz būtisku atbalstu Ukrainai, un informāciju par to uzklausījām tikšanās reizē, taču, apvienojot spēkus un pūliņus, ieguldījumam būs lielāks efekts. Esmu gandarīta, ka visi Latvijas puses priekšlikumi, gatavojot deklarāciju, tika ņemti vērā un jāatzīst, ka koordinēts atbalsts konkrētām vajadzībām, ko Ukrainas kultūras ministrs identificēja, būs mērķtiecīgs valstu kopīgs pienesums, " sacījusi Vilsone.

Pasaulē

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss intervijā mediju grupai “Funke”, kas publicēta “Deutsche Welle” 22. decembrī, pauda, ka Krievijas Federācija NATO teritorijai Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss intervijā mediju grupai “Funke”, kas publicēta “Deutsche Welle” 22. decembrī, pauda, ka Krievijas Federācija NATO teritorijai varētu uzbrukt dažu tuvāko gadu laikā. B. Pistoriuss brīdināja arī par Krievijas radītajiem hibrīddraudiem. Pirms nedēļas līdzīgi par karu ar NATO runāja Krievijas aizsardzības ministrs.

Svarīgākais