Kad Ukrainas karš būs noslēdzies, visdrīzāk, notiks liela donoru konference, kuras dalībnieces paudīs sava veida apņemšanās ieguldīt līdzekļus Ukrainas atjaunošanā, tomēr jāņem vērā, ka tas nenotiks, neizvirzot zināmus priekšnoteikumus, intervijā aģentūrai LETA sacīja Austrumu partnerības eksperts Oskars Kastēns.
"Visdrīzāk, donoru konferencē pie viena gada apsēdīsies visas valstis, kas atbalsta Ukrainu un grib to redzēt kā ekonomiski plaukstošu un demokrātisku valsti. Tad tiks paustas sava veida apņemšanās, kad katra valsts vai valstu bloks apmēram iezīmēs tās summas, kādas tās ir gatavas veltīt Ukrainas atjaunošanai," prognozēja Kastēns.
Tomēr viņš uzsvēra, ka patlaban Ukraina jau būtībā dzīvo uz parāda un katru mēnesi kopā ar procentiem maksā vēl arī par šo aizdevumu apkalpošanu. "Ir skaidrs, ka tas mūžīgi turpināties nevar. Vēl līdz kara sākumam liela daļa Ukrainas ekonomikas un finansiālās plūsmas bija ļoti atkarīga no starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības (ES) aizdevumiem, arī Pasaules Bankas aizdevumiem un no citām finanšu institūcijām," norādīja eksperts.
Viņš pieļāva, ka pēc kara donori apņemsies palīdzēt konkrētām Ukrainas tautsaimniecības jomām ar konkrētām naudas summām, bet būs arī nosacījumu pakete. "Respektīvi, esam gatavi jums palīdzēt izveidot modernu valsts pārvaldi, bet jums ir jāizdara konkrēti mājasdarbi, piemēram, jāpanāk neatkarīga tiesu vara, caurskatāmi iepirkumi, kontrole pār drošības dienestiem un arī pār armiju, kas pēc kara būs ļoti nostiprinājusies," viņš sacīja.
Jautāts par ES un tostarp arī Latvijas pausto palīdzību Ukrainai, bijušais politiķis slavēja Latvijas līdz šim paveikto un norādīja, ka ES kā jau ekonomiska savienība neveic tik lielu militāro palīdzību kā atsevišķas NATO dalībvalstis, piemēram, ASV un Lielbritānija.
"Toties Krievija diezgan spēcīgi jūt sankciju ietekmi. Jāņem arī vērā, ka Rietumu komponentes tiek plaši izmantotas arī Krievijas militārās tehnikas ražošanā - tas Krieviju novājina, un Rietumi cenšas īstenot tādu kā Aukstā kara taktiku. Tā teikt, ņemam Krieviju uz izturību. Jo neviens arī nav ieinteresēts, ka Krievija sabrūk dažu mēnešu laikā, jo tas izraisītu neprognozējamas sekas valstī, kurai ir milzīgs kodolarsenāls. Tāpēc ekonomiskās skrūves tiek piegrieztas lēni un pakāpeniski, bet tā, lai Krievija ar katru mēnesi aizvien vairāk justu šo sankciju ietekmi uz savu ekonomiku," sacīja Kastēns. "Visu ES valstu intereses saskaņojot un vienojoties par sankcijām, ES lēni, bet pārliecinoši sasniedz Ukrainai vēlamos mērķus."
Tomēr viņš arī piebilda, ka daļā ES tomēr joprojām nesaprot, kas notiek Ukrainā, un daudzi uz šo valsti skatās kā uz pirmskara Ukrainu, lai gan kara gaitā tā ir ļoti izmainījusies un pēc kara būs pavisam cita valsts.
"Domāju, ka daudzās rietumvalstīs, īpaši lielajās, Krievija tiek uztverta Aukstā kara kategorijās - ka tā ir neprognozējama, ka tā var uzsākt militāras aktivitātes arī pret ES valstīm. Tāpēc arī izskan aicinājumi samierināties, iet uz kompromisiem. Es gribētu redzēt, ko teiktu Francijas prezidents, kuram būtu konflikts ar Angliju un viņš tiktu aicināts atdot Anglijai Normandiju, lai anglosakši nejustos pazemoti," ironizēja eksperts.
Kastēns pauda prieku par milzīgo darbu, ko Ukrainas labā ir paveikusi Latvijas sabiedrība.
"Nemaz nerunāju par bēgļu izmitināšanu un automašīnu ziedošanu, par humānās palīdzības kravām. Mēs palīdzam ne tikai finansiāli, militāri un ar humāno palīdzību, Latvija arī ļoti iestājas par Ukrainas interešu aizstāvību ES un citos starptautiskos forumos," viņš sacīja.
"Pieļauju, ka mēs varētu vēl vairāk aktivizēt konkrētāku sadarbību pašvaldību jomā, jo Latvijā ir aktīvas pilsētas, kurām ir sadraudzības pilsētas Ukrainā. Šāda sadarbība, manuprāt, varētu būt vēl aktīvāka. Iespējams, lielāku lomu te būtu jāuzņemas Latvijas Pašvaldību savienībai un, iespējams, arī valdībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai," norādīja Austrumu partnerības eksperts.
