Eksperts par Ukrainas iestāšanos ES: Eiropa neveiks nekādus izņēmumus tikai tāpēc, lai palīdzētu karā cietušai valstij

 
©f64.lv, Lauris Vīksne

Ukrainas sabiedrības prieka pilnais periods ar cerībām jau drīz pēc kara beigām kļūt par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti ātri vien atdursies skaudrajā realitātē - līdz šī mērķa sasniegšanai priekšā vēl garš, smags un arī dārgs process, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Austrumu partnerības eksperts Oskars Kastēns.

Viņš norādīja, ka pēc politiskā lēmuma viss process tālāk nokļūst Eiropas Komisijas pārziņā un sākas birokrātiskais ceļš.

"Tāda paātrinātā procedūra, uz ko daudzi ukraiņi cer un domā, ka būs ES jau pēc pāris gadiem, nemaz nepastāv. Un, lai gan Ukraina no kara ir ļoti cietusi, ES izņēmumus nepieļaus, jo tad tūlīt būs klāt arī citas valstis," sacīja Kastēns, kurš pēdējos desmit gadus darbojies attīstības palīdzības jomā dažādās pasaules valstīs, bet pēdējos trīs gadus strādājis ar Ukrainas parlamentu.

Reformu process Ukrainā pirms kara sācies bija, taču ne tik ātri, kā to gribētu Rietumu partneri, norāda eksperts. "Tiklīdz Ukrainas valdība un prezidenta administrācija sapratīs, ka iestāšanās ES ir garš un sāpīgs process, tas notiks, bet ne tik strauji, kā gribētu ukraiņi, jo būs jāuzrāda arī kaut kādi taustāmi rezultāti. Eiropa neveiks nekādus izņēmumus tikai tāpēc, lai palīdzētu karā cietušai valstij," viņš piebilda.

Kastēns uzskata, ka Ukrainā valda pārlieku liels optimisms par dalību ES. Viņš atgādina par Turcijas piemēru - "valsts ar vairāk nekā 80 miljoniem iedzīvotāju ir ES kandidātvalsts no… 1999.gada. Drīz jau būs 25 gadu jubileja", bet valsts ES neko daudz pietuvojusies nav.

"Tad, kad šis process nokļūs ES ierēdniecības rokās, sāksies tehnisks darbs - dokumentu tulkošana, regulas, analīze par to, kas ir jāpieņem, kas jāizdara. Tad ukraiņi ieraudzīs mapīti ar 500 lappusēm ar darāmo darbu sarakstu - kādi likumi ir jāpieņem un jāizdara. Un ne tikai jāpieņem, bet arī jāievieš, jāimplementē dzīvē. Nevar pieņemt likumu un domāt, ka tas automātiski dos dalību ES. Un tad eiforija sāks noplakt un radīsies sapratne, ka šis process būs ilgs, sarežģīts un pat dārgs," brīdina bijušais politiķis.

Viņš uzsver, ka pēc kara Ukraina sastapsies ar tādām nozīmīgām problēmām, ka dalība ES nebūs pirmā prioritāte, piemēram, būs jāstrādā, lai atjaunotu karā sagrauto infrastruktūru. Trīs galvenās prioritātes, ar ko Ukraina saskarsies pēc kara, būs infrastruktūras atjaunošana, eksporta atjaunošana un darbaspēka nodrošināšana, norāda Kastēns.

"Sagrauti ir tilti, rūpnīcas, slimnīcas, dzīvojamie nami - to atjaunošanai būs nepieciešami desmitiem miljardu eiro. Nevajag gaidīt, ka Eiropa, kuru būs paplucinājusi arī krīze un inflācija, varēs šādas summas Ukrainai iedot bez atlīdzības," piebilda eksperts. "Šobrīd visa uzmanība ir veltīta karam. Dalība ES ir kaut kas sekundārs, ko cilvēki varas ešelonos, arī prezidenta kancelejā redz kā vienu no nākamajiem darbiem, kad karam būs pielikts punkts. Jo Ukrainai nav resursu, lai vienlaicīgi karotu un īstenotu kaut kādas strukturālas reformas."

Kastēns uzskata, ka reformas īstenot var tādi Ukrainas sektori, kā piemēram, tieslietu sistēma, bet medicīnas sektorā vai citur, kur ir ļoti zemas algas, situācija ir bēdīgāka. "Ukrainai acīmredzot nāksies veikt kādu auditu, lai saprastu, kurās sfērās ir nepieciešams ieguldīt vairāk naudas algu un kompetenču celšanai," uzskata Kastēns. "Ukraina slimo ar to pašu slimību, ar ko sirgst daudzas pēcpadomju valstis, kad algas valsts sektorā atpaliek no privātā sektora. Latvijā tas bija ļoti jūtams pēc iestāšanās ES, kad ekonomika uzņēma apgriezienus."

"Es ļoti ceru, ka Ukrainas varas iestādes pēc kara sapratīs, ka bez tiesiskas valsts, bez tiesiskas paļāvības principa nebūs iespējams panākt būtisku investīciju pieplūdumu pat valstī, kurai ir milzīgs ekonomiskais potenciāls, sevišķi lauksaimniecības jomā," uzsvēra Kastēns.