"Moody's" apstiprina Krievijas ārējā parāda defoltu
Starptautiskā reitingu aģentūra "Moody's" apstiprinājusi, ka Krievija pirmo reizi vairāk nekā simt gadu laikā ir nonākusi ārējā parāda defoltā pēc tam, kad tās obligāciju turētāji nav saņēmuši procentu maksājumus 100 miljonu ASV dolāru (95 miljoni eiro) apmērā.
"27.jūnijā, kad beidzās 30 kalendāro dienu termiņa pagarinājums, Krievijas ārējā parāda turētāji laikus nesaņēma kupona maksājumus par divām eiroobligācijām 100 miljonu ASV dolāru vērtībā, ko mēs pēc savas definīcijas uzskatām par defolta situāciju," norādīja "Moody's".
"Iespējami ir turpmāki defolti nākamiem kupona maksājumiem," pirmdienas vakarā izplatītajā paziņojumā prognozē kredītreitingu aģentūra.
Maskava pirmdien paziņoja, ka "nav pamata šo situāciju saukt par defoltu", jo maksājumi pie kreditoriem nenonāca "trešo pušu rīcības dēļ".
Lietišķo ziņu aģentūra "Bloomberg" pirmdien vēstīja, ka Krievija nonākusi tehniskā defolta stāvoklī, jo nav spējusi izpildīt ārējā parāda saistības apmēram 100 miljonu ASV dolāru apmērā.
Maksājumi nav veikti pēc tam, kad Rietumvalstis pēdējo mēnešu laikā noteikuši līdz šim nepieredzētas sankcijas pret Maskavu, kuru dēļ Krievija pēc 24.februārī sāktā iebrukuma Ukrainā nonākusi arvien lielākā starptautiskā izolācijā.
Krievija pagājušajā mēnesī zaudēja pēdējo iespēju apkalpot savus aizņēmumus ārvalstu valūtā pēc tam, kad ASV atcēla izņēmuma stāvokli, kas ļāva ASV investoriem saņemt maksājumus no Maskavas.
22.jūnijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par pagaidu kārtību valsts parāda norēķiniem. Tas noteic ka Krievijas valsts obligāciju saistības ārvalstu valūtā vienpusēji var konvertēt rubļos.
Krievijas valsts eiroobligāciju turētājiem tiks atvērts īpašs konts, kurā ieskaitīs līdzekļus rubļos, kas saskaņā ar Krievijas centrālās bankas kursu atbilst parāda summai. Parāda samaksa tiks uzskatīta par "pareizi izpildītu" neatkarīgi no maksājumu saņēmēju nostājas.
Iepriekšējo reizi ārējā parāda defoltu Krievija piedzīvoja 1918.gadā, kad boļševiku revolūcijas līderis Vladimirs Ļeņins atteicās atzīt gāztā cariskā režīma milzīgos parādus.
