Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Pasaulē

Kā Ukrainā svin saulgriežus?

© Pixabay.com

Saules ritējums jau gadu simtiem ir bijis lielā cieņā ne tikai latviešiem, bet daudzām tuvējā reģiona valstīm – no saules siltuma atkarīgas ražas un pārticība. Tāpēc saulgriežu godināšana ir labi pazīstama tradīcija arī ukraiņiem, krieviem un baltkrieviem, vēsta TV3 Ziņas.

“Ivana Kupala ir tie paši saulgriežu svētki, ko svin latvieši Jāņos. Zāļu plūkšana, dejošana un lekšana pāri ugunskuram. Ivana Kupala tradīcijas ir baltkrieviem, ukraiņiem un kKievijas reģionos, kas robežojas ar šīm valstīm - Smoļenskas, Pleskavas un citos apgabalos. Par vārdu Kupalo - Ivans kā Jānis, bet otram var būt dažādas nozīmes - ūdens, uguns vai svinību vieta,” stāsta folkloras kopas “Berendejka” vadītāja.

lāvu tautas vasaras saulgriežus no seniem laikiem svin pēc Jūlija kalendāra - nedēļu vēlāk. Tāpat kā mums, tas ir dabas ziedēšanas pilnbrieda laiks.

“No rīta ved zāles, taisa vainagus, puiši zāģē malku un taisa uguni, tai vajag visu nakti. Tur ir mielasts - olas, putra, pankūkas un alus. Ja ir bagāts ciems, tad ir gaļa arī. Ja ne, kāds ciems, tāds galds,” stāsta folkloras kopas “Berendejka” vadītāja.

Līdzīga ir arī ratu ripināšanas tradīcija. Ukraiņi un baltkrievi no zālēm vēl veido lelles - uguns un ūdens simbolus. Ja tās upē nenogrimst, būs auglīgs gads.

“Atšķirība ir zīlēšana - ja vainags ātri aizpeld, apprecēsies, ja stāv uz vietas, vajag pagaidīt. Ja nogrima, visu mūžu meita būs viena. Vēl ir interesanta tradīcija apliet ar netīru ūdeni satikto, lai bieži mazgājas un tīra būtu dvēsele,” stāsta folkloras kopas “Berendejka” vadītāja.