Ukrainas kara 107. diena. Jaunākā informācija [papildināts 23:08]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 10. jūnijā. Ukraina jau ceturto mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

23.08. Vācijas kanclers Olafs Šolcs piektdien mudināja Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsti Serbiju pievienoties sankcijām, ko ES noteikusi Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā.

Serbija ANO nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr atsakās noteikt sankcijas Maskavai.

22.51. Baltkrievijas prezidents Lukašenko pieļauj, ka Baltkrievija varētu karot par Rietumukrainu.

21.35. "Alfa grupp" noliedz, ka oligargs Mihails Frīdmans būtu prasījis Ukrainas pilsonību.

20.11. Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, "Pornhub" ir atlaidis darbinieku, kas strādāja Krievijā. .

Kolodins nebija pilnas slodzes darbinieks, bet kopš 2017. gada ir algots konsultants

19.38. Austrijas kanclers Karls Nēhammers piektdien aizstāvēja Francijas un Vācijas līderu telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas notikušas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

"No mana skatu punkta, ir vienmēr nepieciešami, pat karā, runāt ar visām konfliktā iesaistītajām pusēm," Tallinā pēc sarunām ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu sacīja Austrijas kanclers. "Uz spēles ir ļoti daudz. Es uzskatu, ka tas ir pareizi un svarīgi - konfrontēt prezidentu Putinu tieši un tūlīt par viņa kara noziegumiem."

19.07. Francija vēlas, lai Ukraina uzvarētu karā, ko pret to sākusi Krievija, piektdien sacīja Francijas prezidenta Emanuela Makrona padomnieks, šo nostāju paužot pēc Makrona paziņojuma, ka Krieviju nevajadzētu pazemot.

"Kā prezidents to ir sacījis, mēs vēlamies Ukrainas uzvaru. Mēs gribam, lai tiktu atjaunota Ukrainas teritoriālā integritāte. Mēs vēlamies, lai šis karš, ko Krievija ir izvērsusi pret Ukrainu, beigtos iespējami drīz," žurnālistiem sacīja prezidenta padomnieks, kas lūdza viņa vārdu neminēt. Makrons nākamnedēļ dosies uz Ukrainas kaimiņvalstīm Moldovu un Rumāniju, tomēr datums Makrona vizītei Kijivā vēl nav izraudzīts, sacīja padomnieks.

18.42. Lietuvas mediju kompānija "Laisves TV", kuras ierosinātajā akcijā dažu dienu laikā izdevās savākt ziedojumos 5,9 miljonus eiro, lai iegādātos un uzdāvinātu Ukrainai Turcijā ražoto kaujas bezpilota lidaparātu "Bayraktar", piektdien parakstījusi līgumu ar Aizsardzības ministriju par mērķatbalstu tā apbruņošanai 1,5 miljona eiro vērtībā.

18.20. Ukrainā tiekoties ar Ukrainas bruņoto spēku un Nacionālās gvardes vienību komandieriem, Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece (AP) pārrunājusi Ukrainas gūto militāro pieredzi un iepazinusies ar līdz šim veikto stratēģisko analīzi par uzbrukumu secību un norisi, pretojoties Krievijas iebrukumam.

17.36. Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai ir ne tikai būtisks politisks solis, bet arī solis, kas veicinās valsts atjaunošanu, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andris Pelšs.

17.00. Šveice pieņēmusi pēdējo Eiropas Savienības (ES) sankciju paketi pret Krieviju un Baltkrieviju, ieskaitot naftas embargo. Sankcijas stāsies spēkā pakāpeniski ar pārejas periodiem līdz 2023.gada sākumam, piektdien pavēstīja Šveices valdība. Solis ir svarīgs, īpaši ņemot vērā to, ka Šveice ir svarīgs preču, arī naftas, globālās tirdzniecības centrs. No 50 līdz 80% Krievijas izejvielu tiek tirgoti caur Šveici, liecina Šveices biznesa žurnāla "Bilanz" aplēses.

16.22. ANO piektdien pauda bažas par nāvessodiem, ko ceturtdien Doneckā promaskaviskie kaujinieki piesprieda Krievijas karaspēka sagūstītajiem ārvalstu karavīriem - diviem britiem un vienam marokānim -, kas karoja Ukrainas pusē.

16.01. Krievijas Centrālā banka otro reizi divu mēnešu laikā samazina procentu likmes, ziņo CNN.

14.56. Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens kritizējis Rietumu reakciju uz Krievijas agresiju pret Ukrainu un uzsvēris, ka Ukrainai ir jāuzvar šajā karā, jo tā ir frontes līnija cīņā par demokrātiju.

13.42. Valsts drošības dienests (VDD) rosina prokuratūru apsūdzēt kādu personu par internetā publicētu komentāru, kurā persona slavināja Krievijas agresīvo politiku un vēlēja veiksmi ukraiņu iznīcināšanā.

Kopš Krievijas bruņoto spēku iebrukuma Ukrainā VDD sācis 19 kriminālprocesus un no Valsts policijas (VP) pārņēmis četrus kriminālprocesus saistībā ar naida runu. Lielākā daļa no kriminālprocesiem saistīti ar agresīvu vēršanos pret Ukrainu un tās tautu.

13.08. Krievija nolēmusi apturēt vienošanos, ka ļāva Japānas zvejas uzņēmumiem zvejot ūdeņos pie Kuriļu salām, piektdien vēsta aģentūra "Interfax".

Krievijas prezidenta pārstāvis Tālo Austrumu federālajā apgabalā Jurijs Trutņevs vizītē Vladivostokā paziņojis, ka Japāna "ir atteikusies maksā par zivju kvotām, kas nozvejotas pie Kuriļu salām, tāpēc viņu tiesības tiks anulētas".

Pēdējos gados šķita, ka abas valstis tuvojas problēmas atrisināšanai, bet Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis situāciju, un Japāna, tāpat kā visa civilizētā pasaule, ir vērsusi pret Maskavu bargas sankcijas.

11.49. Ārvalstu uzņēmumi turpina aiziet no Krievijas tās sāktā kara dēļ, tāpēc darbu valstī varētu zaudēt līdz pat astoņiem miljoniem cilvēku, ziņo krievu mediji.

Mediji norāda, ka ārvalstu uzņēmumos Krievijā tieši tiek nodarbināti divi miljoni cilvēku. Turklāt vēl aptuveni 4-6 miljoniem krievu ir netieša saistība ar ārvalstu kompānijām.

Tāpēc, ja Krievija turpinās karu Ukrainā, darbu zaudēs vismaz divi miljoni valsts iedzīvotāju. Tikmēr uzņēmumos, kas uz laiku Krievijā apturējuši darbību vai to ierobežojuši, strādā līdz 350 000 cilvēku.

9.29. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 31 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1409 tankus, 3450 bruņutransportierus, 712 lielgabalus, 222 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 97 zenītartilērijas iekārtas, 212 lidmašīnas, 178 helikopterus, 572 bezpilota lidaparātus, 125 spārnotās raķetes, 2438 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 54 specializētās tehnikas vienības.

8.46. Ukrainas ekonomika šī gada pirmajā ceturksnī samazinājusies par 15,1%, ņemot vērā Krievijas iebrukuma negatīvo ietekmi, liecina valsts statistikas biroja apkopotā informācija. Pēc Krievijas īstenotā uzbrukuma Ukrainai neskaitāmi uzņēmumi valstī bijuši spiesti apturēt vai būtiski samazināt ražošanu. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka Ukrainas iekšzemes kopprodukts šogad samazināsies par 35%, bet valsts finanšu ministrs Serhijs Marčenko maija vidū prognozēja, ka šis kritums var sasniegt pat 45%-50%.

08.00 Vācijas kanclers Olafs Šolcs turpinās Angelas Merkeles politiku un nesūtīs Ukrainai solītos ieročus, uzskata ukraiņu militārais eksperts Olehs Ždanovs.

06.14. Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien apliecināja, ka viņa valsts piegādās jaunus smagos ieročus Ukrainai, kurai tie vajadzīgi aizsardzībai pret Krievijas iebrukumu.

Makrons telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski uzsvēra, ka Francija ir Ukrainas pusē, teikts Elizejas pils paziņojumā.

05.45. Krievija ir noteikusi savam karaspēkam jaunu termiņu, līdz kuram tam jāieņem Ukrainas Luhanskas apgabala Severodoneckas pilsēta, ceturtdienas vakarā intervijā Krievijas cilvēktiesību aktīvistam Markam Feiginam paziņoja ukraiņu militārais eksperts Olehs Ždanovs.

"Lieta tāda, ka ir pienākusi informācija - jauns termiņš. Nu jau nevis 10.jūnijs, bet 22.jūnijs," sacīja Ždanovs.

04.09. Valsts prezidents Egils Levits šodien Bukarestē piedalīsies NATO Austrumu flanga jeb Bukarestes devītnieka valstu vadītāju sanāksmē, lai vienotos par kopīgu pozīciju attiecībā uz sabiedroto spēku klātbūtnes pastiprināšanu reģionā, kas oficiāli tiks pieņemta NATO samitā Madridē jūnija beigās.

Sanāksmes laikā valstu vadītāji arī pārrunās aktuālo drošības situāciju saistībā ar Krievijas karadarbību Ukrainā, NATO paplašināšanos līdz ar Zviedrijas un Somijas pieteikumiem dalībai organizācijā, kā arī militārās, humānās un cita veida palīdzības sniegšanu Ukrainai.

02.33. Lai nodrošinātu eksporta koridoru funkcionēšanu Melnajā jūrā Ukrainas labības izvešanai, ir vajadzīga starptautiska jūras kara spēku misija, ceturtdien Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Pastāvīgās padomes sēdē Vīnē paziņoja Ukrainas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Jevhens Cimbaļuks.

"Ukraina ir maksimāli skaidri paudusi savu nostāju par jūras ostām: krasta līnijas aizsardzībai ir vajadzīga militārā tehnika, bet eksporta ceļu patrulēšanai Melnajā jūrā - jūras kara spēku misija," sacīja Cimbaļuks.

00.20. Lai panāktu paritāti pretstāvē Krievijai un iespēju atbrīvot okupētās teritorijas, Ukrainai ir vajadzīgas 150 līdz 300 reaktīvās zalvju uguns sistēmas, intervijā BBC radio paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

00.10. Karā pret Ukrainu kritušo krievu karavīru skaits ir no 15 000 līdz 20 000, laikrakstam "The Guardian" atklāja amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.