Jānis Sārts norāda, kāds šobrīd ir Krievijas plāns

© Mārtiņš Zilgalvis/F64

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts mikroblogošanas vietnē Twitter norādījis, kāds šobrīd ir Krievijas plāns.

Kā norāda speciālists, Krievija vēlas maksimāli veicināt pārtikas cenu inflāciju un atsevišķas pārtikas (graudu) pieejamību, lai radītu bada risku Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.

"Šo situāciju izmantot izdarot spiedienu uz Eiropu, lai 1)mazinātu militāro atbalstu Ukrainai, 2) mazinātu sankcijas," uzskata J. Sārts.

Jau vēstīs, ka gada inflācija eirozonā maijā palielinājusies līdz 8,1% salīdzinājumā ar 7,4% aprīlī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1997.gadā, liecina otrdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

Pēc šiem datiem, pārtikas, alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas eirozonā maijā salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn palielinājušās par 7,5%, kas seko 6,3% kāpumam aprīlī.

Pakalpojumu cenas maijā gada izteiksmē pieaugušas par 3,5% pēc aprīlī fiksētā 3,3% kāpuma.

Ar enerģiju nesaistīto rūpniecības preču cenas maijā bijušas par 4,2% augstākas nekā pirms gada salīdzinājumā ar 3,8% pieaugumu aprīlī.

Savukārt enerģijas cenas maijā gada izteiksmē kāpušas par 39,2%, kas seko 37,5% pieaugumam aprīlī.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais