Beļģijā, Zedelgemas pilsētā, demontēts tēlnieka Kristapa Gulbja veidotais piemineklis latviešu leģiona karagūstekņiem – "Latvijas stāvstrops brīvībai". Šo ziņu ar sašutumu uzņēmuši Latvijas Okupācijas muzejā. Muzejs prasīs Zedelgemas pašvaldības oficiālu skaidrojumu un sola darīt visu, lai piemineklis nepaliktu pilsētas noliktavā, kur šobrīd pārvests, vēsta LTV raidījums "Panorāma".
Šis piemineklis atklāts tikai pirms pieciem gadiem un to līdzfinansēja tieši Zedelgemas pašvaldība. Tēlnieka Gulbja piemineklis veltīts 12 000 latviešu leģionāru, kuri pēc Otrā pasaules kara bija ieslodzīti nometnē pie Zedelgemas. Taču vēlāk tas izpelnījās pārmetumus par nacisma glorificēšanu. Un maija pēdējā dienā ir noņemts.
"Mēs jūtamies satriekti par to, kas ir noticis. Esam apbižoti un šokēti, jo viss sākās ar labu partnerību. Tie bija zedelgemieši, kas nāca ar šādu priekšlikumu, ka piemineklis ir vajadzīgs (..). Bet notika pārvēlēšanas, nāca citi politiskie spēki pie varas," stāstīja okupācijas muzeja valdes priekšsēdētaja Dzintra Bungs.
Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji sola darīt visu, lai piemineklis tiktu novietots tur, kur cieta latviešu leģionāri - nometnes teritorijā. Tur plānots izveidot vēstures taku un dabas parku, un šajā vietā beidzot būtu iespēja Eiropai plašāk skaidrot, kas bija leģiona karagūstekņi un kāda bija viņu loma Otrajā pasaules karā.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs mikroblogošanas vietnē "Twitter" skaidro, ka Latvijas vēstnieks Beļģijas Karalistē Andris Razāns jau 30. maijā, vērsās Beļģijas Ārlietu ministrijā ar diplomātisko notu, protestējot pret ieceri noņemt latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai”.
“Latvijas stāvstrops brīvībai” atgādina Beļģijas sabiedrībai par Otrā pasaules kara traģiskajām sekām - Zedelgemas karagūstekņu nometnē 1945.-1946. gadā ieslodzītajiem vairāk nekā 12 tūkstošiem latviešu karagūstekņu - un izrāda pienācīgu cieņu karavīru piemiņai. Latvijai nav pieņemams Zedelgemas pašvaldības nupat paziņotais lēmums noņemt pieminekli, šādu rīcību nesaskaņojot ar Latvijas Okupācijas muzeju. Latvijas Ārlietu ministrija arī sagaida precīzu informāciju no Beļģijas par pieminekļa turpmāko likteni, kā arī atkārtoti aicina visus ar pieminekli saistītos jautājumus Zedelgemas pašvaldībai nepastarpināti risināt sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju.
Vienlaikus pagājušajā nedēļā, 26. maijā, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nosūtīja vēstuli Flandrijas Ministru prezidentam, atkārtoti aicinot organizēt profesionālu Baltijas, Beļģijas, Polijas un citu Rietumeiropas valstu vēsturnieku diskusiju par pieminekļa vēsturisko kontekstu. Diemžēl iepriekšējie centieni nevainagojās panākumiem, jo pašvaldības rīkotā ekspertu diskusija pagājušā gada nogalē nepiedāvāja nedz skaidrus turpmākās darbības scenārijus, nedz arī iespējamas jaunas pieminekļa informatīvās plāksnes tekstu. Tāpat Latvijas ārlietu ministrs vēstulē pagājušajā nedēļā norādīja, ka diskusijās par pieminekļa likteni netiek ņemts vērā Krievijas sāktais karš Ukrainā un jau iepriekš aktīvi pret pieminekli izvērstā Krievijas propaganda.
Šo jautājumu pārrunāšanai 30. maijā paredzēta Latvijas vēstnieka Beļģijā tikšanās ar Flandrijas Ministru prezidenta ārlietu padomnieku, kā arī vēstnieka tikšanās Beļģijas Ārlietu ministrijā.
Jau pagājušā gada 10. decembrī, reaģējot uz aicinājumu noņemt pieminekli, Latvijas ārlietu ministrs nosūtīja vēstuli Beļģijas Karalistes premjerministra vietniecei un ārlietu, Eiropas lietu, ārējās tirdzniecības un federālo kultūras iestāžu ministrei Sofijai Vilmesai (Sophie Wilmès), pauzdams bažas par notikumiem Zedelgemā un lūgdams ministri pievērst jautājumam pastiprinātu uzmanību. Vēstulē E. Rinkēvičs arī izteica dziļu nožēlu par iepriekšējās starptautiskās vēsturnieku grupas rekomendācijām pieminekli pārvietot. Ārlietu ministrs pieļāva, ka Zedelgemas pašvaldība varētu būt saskārusies ar spēcīgu dažādas izcelsmes dezinformāciju vietējā un starptautiskā līmenī, nedemokrātiskiem un agresīviem režīmiem izvēršot nomelnošanas kampaņas pret demokrātiskajām Eiropas nācijām, lai ļaunprātīgi to izmantotu saviem ģeopolitiskajiem mērķiem.
2018. gadā atklātais piemineklis ir tapis par “Latvijas Okupācijas muzeja biedrība” privāti saziedotajiem līdzekļiem, un tas nav starpvalstu vienošanās subjekts, tomēr Latvijai nav pieņemami centieni pieminekli pārvietot bez Latvijas Okupācijas muzeja piekrišanas.
Kā ziņots iepriekš, 26. maijā Latvijas ārlietu ministrs tikās ar Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvjiem un bija vienisprātis, ka piemineklis latviešu karagūstekņiem Zedelgemas pašvaldībā ir piemineklis Latvijas karavīriem un Latvijas patriotiem, kas Otrajā pasaules karā atrodoties gūstekņu nometnē Beļģijas teritorijā, nezaudēja ticību Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai.
Ārlietu ministrija turpinās pastiprināti sekot līdzi jautājuma attīstībai un to risināt sadarbībā ar Beļģijas valsts iestādēm.
Ārlietu dienesta mērķis ir panākt, ka tiek nodrošināta cieņpilna un objektīva attieksme pret Latvijas valsts un tautas vēsturi, kā arī to simbolizējošām piemiņas zīmēm un pieminekļiem.
Gan protestu iesniegusi, gan viedokli paudusi jau nedēļas sākumā sīkāk: https://t.co/09OOcPSO2j
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) June 5, 2022
